Runājot par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu no nākamā gada par 37 eiro celt minimālo algu, ministrs norādīja, ka šāds ierosinājums tiek virzīts, jo Latvijas ekonomika attīstās labi. "Ceļot minimālo algu, palielinās tā algas daļa, kas netiek maksāta aploksnē,” piebilda ministrs.
Viņš atzīmēja, ka viena no lielākajām problēmām iepriekšējos gados, kad celta minimālā alga, bijusi iespēja darbiniekus darbā noformēt uz pusslodzi, ceturtdaļslodzi un citādi. Taču no nākamā gada darba devējiem sociālās apdrošināšanas iemaksas par nepilnas slodzes darbu būs jāmaksā kā par pilnas slodzes darbu – no valstī noteiktās minimālās darba algas.
"(..) Likumprojekts paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra sociālās iemaksas būs jāveic par katru darbinieku pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka vairs nevarēs izvairīties, veidot ceturtdaļslodzes, pusslodzes, trešdaļslodzes," teica labklājības ministrs.
Runājot par nākamā gada budžeta projektu, labklājības ministrs norādīja, ka budžetā "nekas nav", lai atbalstītu maznodrošinātos. Vienlaikus Reirs arī atkārtoti atzīmēja, ka Labklājības ministrija iepriekš iestājās pret sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu novirzīšanu veselības aprūpei.
Jau ziņots, ka ka LM rosinājusi minimālo algu palielināt par 37 eiro. Tas finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un zemnieku savienība ) ieskatā būtu būtisks minimālās algas pieaugums. "Ja vispār ceļ [minimālo algu], tad ne vairāk par 10 eiro,” iepriekš teica Reizniece-Ozola.
Minimālā mēnešalga Latvijā pašreiz ir 370 eiro.
