Šogad Rīgas dome saskaņoja trīs pieteiktos pasākumus 16.martā:
- Biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" no plkst.11 līdz 13 dodas gājienā no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim.
- Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" no plkst.7 līdz 13 laukumā pie Brīvības pieminekļa skaidros garāmgājējiem leģionāru vēsturi.
- "Latvijas Antinacistiskā komiteja" no plkst.9 līdz 15 piketēs pie Brīvības pieminekļa “Waffen-SS” upuru piemiņai.
Lielākā uzmanība leģionāru piemiņas dienai pievērsta kopš 1998.gada, kad 16.datums oficiāli tika noteikts par piemiņas dienu – vēlāk statuss atcelts, tomēr tā kļuva par konfrontācijas dienu, ko īpaši naski izmanto Krievija propagandas nolūkos. Dažādas organizācijas 16.marta pasākumiem rezervē un piesaka vietas jau ļoti laicīgi – pat vairākiem gadiem nākotnē.
Laukums pie Brīvības pieminekļa jau agrā trešdienas rītā norobežots ar dzeltenajām policijas barjerām.
Neilgi pirms plkst.9 Latvijas Radio korespondents Māris Klūga gan novēroja, ka barjeras un daži desmiti policistu ir vienīgais, kas liecina par gaidāmajiem pasākumiem. Pasākumu aktīvisti laukumā vēl nav manāmi.
No rīta iedzīvotāja steidzās garām pasākumu norises vietai un īpašu interesi par žogu vai policijas klātbūtni neizrādīja.
Ap plkst. 9 pie Krievijas vēstniecības notika pikets, kurā protestētāji pauda, ka atbildība par Otro pasaules karu un leģionāru likteni ir arī Krievijas atbildība. Piketā bija pausts, ka leģionāri ir nevis nacisti, bet gan upuri.
Uzreiz pēc piketa pie Krievijas vēstniecības neliels piketētāju pulciņš devās uz netālo Vācijas vēstniecību. Pie tās ēkas piketētāji vēlreiz pauda, ka leģionāri ir nevis nacisti, bet gan upuri.
Ap plkst. 10 pie Brīvības pieminekļa ir pulcējusies arī daļa no tiem, kas atbalsta vai nostājas pret leģionāriem un viņu piemiņas gājienu.
Viena no grupiņām, kas jau ieradusies, ir kāda skaitliski neliela grupa, kas uz kāda no plakātiem vācu valodā norādījusi, ka nedrīkst būt "nekādas tolerances pret nacistiem".
Kādā brīdī pie viena no tā saucamo antinacistu līderiem pienāca kāds vīrietis, kurš pajautāja, vai "viņš ir latvietis vai žīds". Saņēmis atbildi, ka "es esmu cilvēks" un tomēr piebildis, ka ebrejs, pienākušais izteica aizvainojošas piezīmes. Pienākušo vīrieti uzreiz malā paaicināja policija, kas sāka ar viņu pārrunas.
Brīvības pieminekļa laukums, kā ierasts 16.martā, ir barjeru un policistu rindu apjozts, lai neļautu Leģionāru gājiena pretiniekiem traucēt vai uzbrukt gājiena dalībniekiem. Pēc plkst. 10.30 pie Brīvības pieminekļa pamazām tiek veidota aleja, kurā stāv cilvēki ar Latvijas karogiem.
Pāris simti cilvēku ir pulcējušies arī pie Pēterbaznīcas. Sanākušajiem rokās ir dažādi karogi: Latvijas, Igaunijas un dažādu organizāciju karogi.
Sanākušie savā starpā pārrunā gan ar leģionāriem saistītus jautājumus, gan arī pašreizējās politiskās aktualitātes. Tomēr ap plkst. 11 cilvēki sāk stāties gājienam. Notiekošo vēro daudz žurnālistu, tostarp arī no Krievijas.
Sanākušo vidū ir redzami arī Nacionālās apvienības politiķi - viņu vidū Raivis Dzintars, Jānis Dombrava un Gaidis Bērziņš.
Īsi pirms gājiena izceļas vārdu apmaiņa starp prokremlisko britu žurnālistu Greiemu Filipsu, kurš popularitāti ieguvis ar savām reportāžām no Austrumukrainas un kādu no apsargiem. Diskusijas laikā Filipss vairākkārt uzsver "ja očeņ vežļivij čelovek" jeb "es esmu ļoti pieklājīgs cilvēks". Šis izteiciens bija populārs pirms diviem gadiem, kad Krievijas armija anektēja Krimu un tā dēvēja Krievijas armijas karavīrus.
Gājiens sākas. Ap gājiena dalībniekiem ir nostājušies policisti
Gājiens virzās pa Kaļķu ielu. Daudzi gājiena dalībnieki vienojušies dziesmā. Apkārtējie nekādā veidā nereaģē uz notiekošo - nedz pozitīvi, nedz negatīvi.
Gājiens daudzu žurnālistu pavadībā nonācis pie Brīvības pieminekļa laukuma. Dziesmu vairs nav.
Apkārtējo cilvēku reakcija aizvien ir neitrāla - nav nedz atzinīgu, nedz nievājošu izteikumu. Tomēr cilvēki aiz gājienu norobežojošajām barjerām ir sapulcējušies. Laukumā jau izveidota aleja no Latvijas karogiem. Ik pa brīdim tomēr ieskanas dažu dziesmu rindas.
Leģionāri noliek ziedus. Apkārt valda klusums, dzirdami vien fotoaparātu klikšķi, uzņemot jaunas bildes.
Ziedus pārsvarā noliek vecāka gadagājuma ļaudis. Tomēr ir manāmi arī vidēja gadagājuma cilvēki un arī bērni. Cilvēku rinda, kas vēlas nolikt ziedus, ir izveidojusies teju līdz ielai. Notiekošo uzmanīgi vēro policisti.
Dažiem rokās ir arī plakāti un transparenti, kuros, piemēram, izteikts nosodījums gan nacismam, gan komunismam.
Policija aizved uz policijas "busiņu" britu prokremlisko žurnālistu Greiemu Filipsu. Viņš kliedz, ka Latvijā tiek pārkāpta preses brīvība. Apkārtējie cilvēki reaģē vienaldzīgi vai smejas.
Tā saucamie "antifašisti" notiekošajā raugās klusumā un neizmanto skaļruņus.
Latvijas Radio vēsta, ka antinacistu "nometnē" pie Bastejkalna viss ir mierīgi. Savukārt gājiena laikā prokremliskais britu žurnālists Greiems Filipss esot saucis gājiena dalībniekus par "fašistiem" un citādi viņus provocējis.
Ziedu nolikšana ir beigusies. Daļa no dalībniekiem jau ir pametuši Brīvības pieminekļa laukumu. Savukārt citi vēl pulcējas un pārrunā notikušo gājienu.
Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins portālam lsm.lv paskaidroja, ka Filipss ir nogādāts policijas iecirknī. Tur viņam būs jāsniedz paskaidrojums par savu rīcību gājiena laikā, un polcija lems par administratīvā protokola sastādīšanu. Anučins pastāstīja, ka Filipss gājiena laikā vairākkārt traucējis tā dalībniekiem un nepakļāvās policistu aicinājumiem to vairāk nedarīt. Filipss no pasākuma aizvests pēc tam, kad pie Brīvības pieminekļa kārtējo reizi nav pakļāvies policista lūgumam netraucēt gājiena dalībniekiem.
Kā pēdējie pie Brīvības pieminekļa, kad visi pieminekļa laukumu jau ir pametuši, ziedus noliek ap 10 cilvēku, kam rokās Ukrainas karogi.
Pēc gājiena Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns atzina, ka tas ir noritējis mierīgi. Ik gadu gājiena dalībnieku gan paliek mazāk.
Kopumā gājienā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku, savukārt Latvijas Antinacistiskās komitejas mītiņš pulcēja vien dažus desmitus.
"Pēc mūsu ieskatiem šodien gājiens noritēja mierīgi. Nekādu konflikta situāciju nav bijis. Mums gan ir viena aizturēta persona, kura bija akreditējusies kā neatkarīgais žurnālists. Viņš nereaģēja uz organizatoru aizrādījumiem un mēģināja izprovecēt dažādas aktivitātes, arī neklausīja policijas aizrādījumus, un mēs šo personu aizturējām. Šobrīd notiek lietas apstākļu noskaidrošana, paskaidrojumu sniegšana, un arī uzsāksim administratīvo lietvedību," sacīja Marķitāns.
Viņš arī norāda, ka nevar vērtēt, vai Greiemam Filipsam varētu turpmāk tikt liegta iebraukšana Latvijā un kāds sods viņu varētu sagaidīt, jo tā nav likumsargu kompetence.
Ierasti asi 16.marta notikumus Rīgā novērtējis Izraēlā bāzētais Simona Vīzentāla centrs, atsaucoties uz "Jewish Telegraphic Agency", raksta rus.lsm.lv. Tā vadītājs Efraims Zurofs īpaši uzsvēris atsevišķu Saeimas deputātu līdzdalību pasākumā, kas, pēc viņa teiktā, ir "traips ES reputācijai".
Tomēr viņš arī paskaidroja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina vadītā Krievija šo un citus līdzīgus pasākumus Baltijā izmanto, lai radītu melus un iespaidu par šīm valstīm kā fašistiskām.
Savukārt Izraēlas Ārlietu ministrijas pārstāvis Emanuels Načsons Leģionāru gājienu nosauca par "veco nacistu neķītra parāde". "[Izraēlas] vēstniecība [Latvijā] strādā kopā ar Latvijas valdību, lai nepieļautu šādu kaunpilnu pasākumu esamību, un Latvijas valdība arī ir pilnībā noraidījusi savu līdzdalību šajā gājienā".
Arī Rīgas dome norāda, ka šogad gājienā piedalījušies mazāk cilvēku kā agrāk. Atsaucoties uz policiju, pašvaldība min, ka kopumā ir piedalījušies no 800 līdz 900 cilvēku, kas ir mazāk kā iepriekšējos gados. Pērn, dalībnieku skaits bija ap 1000 cilvēku, taču 2013. gadā - 3000.
Leģionāru piemiņas pasākums trešdien, 16.martā notiek arī Lestenē. Tur pulcējās vairāki simti cilvēki, to vidū arī politiķi.
Video: Aiztur prokremlisko propagandistu, žurnālistu Greiemu Filipsu
