Sadalot 23 miljonus eiro emisijas kvotu naudas, valsts mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisijas, būvējot zema enerģijas patēriņa namus. «Jaunbūvei siltumenerģijas patēriņa rādītājam jābūt ne augstākam par 35 kilovatstundām uz kvadrātmetru, bet pārbūvētām ēkām – ne vairāk par 40 kilovatstundām,» ieguvumus iezīmē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Salīdzinājumam viņa min, ka nesiltinātām daudzdzīvokļu mājām šis rādītājs ir 200 kilovatstundu un vairāk, bet siltinātām – no 80 līdz 100 kilovatstundām.
Uz 23 miljoniem eiro varēs pretendēt pašvaldības un valsts iestādes sabiedrisku ēku, piemēram, kultūras namu vai skolu, celtniecībai vai pārbūvei. Taču konkursa noteikumi rāda, ka lielākā daļa jeb līdz 15 miljoniem eiro jau iezīmēta vienam lielam projektam. Par pārējo summu varētu atjaunot trīs vai četras jau esošas būves.
Pašvaldību lietu ministrijas vadības pārstāve Ozola negrib atzīt, ka lauvastiesa kvotu naudas iezīmēta Ventspilij.
„Nē, būs atklāts konkurss. Būs sludinājums „Latvijas Vēstnesī”. Nav pamata tādam apgalvojumam. Tomēr sagaidām, ka Ventspils varētu pieteikties, interesi Ventspils ir izrādījusi,” saka Ozola. Uz jautājumu, vai interesējušās arī citas pašvaldības, Ozola atbild – ministrijai nav tādas informācijas. „Mēs neesam veikuši tirgus izpēti (..),” viņa norāda.
Tikmēr tā saukto pasīvo ēku būvniecības jomas eksperts Ervīns Krauklis nešaubās, ka konkursa noteikumi izveidoti tā, ka uzvarēt varēs tikai Ventspils.
Viņš saka – pašā faktā, ka naudu dos Ventspilij, nav nekā nosodāma, jo reģionālā koncertzāle tai sen apsolīta. Turklāt nupat ierakstīta jaunās valdības deklarācijā kā līdz Latvijas simtgadei paveicams darbs.
Tomēr tas nozīmēs, ka konkursam zudīs jēga, turklāt netiks sasniegts noteikumos minētais par multiplikatīvu efektu un paraugu citiem.
„Konkursa noteikumi bija jāizveido tā, lai vismaz daļu no līdzekļiem varētu izmantot mazākām un vienkāršākām ēkām, kas arī ir nepieciešamas citās pašvaldībās. Piemēram, ja daudz runājam par demogrāfijas problēmām, vietā būtu zema enerģijas patēriņa bērnudārzu ēkas,” saka Krauklis. „Tad lielā prioritāte nebūtu nekas slikts vai pārsteidzošs. Problēma ir tajā, ka multiplikatīvu efektu ar tādu lielu un ekskluzīvu ēku panākt diez vai izdosies.”
Ventspils savu Mūzikas vidusskolas ēku ar koncertzāles funkciju Lielā laukuma dienvidu pusē apņēmusies uzbūvēt līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā. Būvniecības darbu izmaksas tiek lēstas ap 25 miljoniem eiro.
