Stāsts, kas satrieca Liepājas un Latvijas sabiedrību, sākās Liepājas pilsētas bāriņtiesā. Bāriņtiesas darbinieki ziņojuši policijai, ka desmitgadīga meitene varēja būt seksuāli izmantota.
Meitenes mātei bija atņemtas tiesības uz bērnu. Viņa auga vecāsmātes ģimenē. Pēc ģimenes konflikta meiteni uz bāriņtiesu atveda viņas vecvectēvs. Pēc bāriņtiesas lēmuma 2014.gada februārī meitene nonāca audžuģimenē, kurai radās aizdomas par iespējamu seksuālu vardarbību.
„Nē, bērns nebija tas, kas uzsāka sarunas,” saka Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele. „Bērns joprojām uzturēja saikni arīdzan ar saviem radiniekiem. Kādā tikšanās reizē ar šiem radiniekiem audžumammai viena no radiniecēm minēja, ka, iespējams, meitene ir bijusi seksuāli izmantota,” norāda Ziemele.
Policija uzsāka kriminālprocesu, kas beidzās ar 13.jūlija Liepājas tiesas spriedumu – 200 un 240 piespiedu darba stundas, ka arī morālā kaitējuma kompensācija 1120 eiro apmērā.
Pēc LTV esošās informācijas, tiesa apsūdzēja vīriešus par netiklu rīcību, nevis par tiešu seksuālo aktu.
Proti, viens no apsūdzētajiem lika meitenei ņemt rokās viņa dzimumlocekli un izdarīt ar to masējošas kustības. Otrs – gūlās uz cietušās, ievietoja savu dzimumlocekli viņai starp kājām un izdarīja dzimumaktam raksturīgas kustības.
Sēde bija slēgta, bet lietas detaļas kļuva zināmas sabiedrībai, radot tajā sašutumu. Daudzi uzskata, ka spriedums ir pārāk maigs. Tieslietu ministrija sāka šīs lietas pārbaudi, prokuratūra iesniedza apelāciju un veica prokurores Ligitas Arājas rīcības pārbaudi.
Tikmēr apsūdzētie šajā lietā vīrieši – Jevgeņijs un viņa dēls Oļegs – pēc tiesas sprieduma gandrīz neiet ārā no mājas – tikai, kad ir nepieciešamība. Piemēram, otrdien viņiem vajadzēja ierasties Liepājas tiesā. Viņus pavada Ludmila – apsūdzēto sieva un māte, kas vienlaikus ir arī vecāmāte meitenītei. Vīrieši apgalvo, ka viņiem bail, jo viņiem fiziski draudēts. „Ja mēs jūs noķersim, tad noslīcināsim un nogalināsim!” par to, kādi draudi bijuši, saka Oļegs.
Savu vainu abi vīrieši neatzīst. „Nu beidziet! Kas man ar galvu kaut kas ne tā? Jauns biju, izaudzināju viņas meitu, un viss bija kārtība. Bet tagad vecumdienās? Protams, nekā tāda nebija,” atsaka Jevgēņijs, noliedzot savu vainu.
Abi stāsta, ka atzīt savu vainu viņus pierunāja bezmaksas valsts noteiktā advokāte Linda Elsberga, ar kuru abi satiekas tikai dažreiz. Līdz tam izmeklēšanas gaitā vīrieši visu esot nolieguši. „Mums advokāte pateica – „Labāk atzīstieties, viss būs normāli un labi!”,” saka Oļegs.
Viņus papildina Ludmila. „7. jūlijā pirms tiesas advokāte pierunāja, lai viņi atzīstas, ka viņiem nekas nebūs. Viņi atzinās - uzņēmās vainu - vainu, kuras nebija, kura neeksistēja,” apgalvo Ludmila.
„Mēs taču likumus nezinām. Kā mums ieteica, tā arī izdarījām,” piebilst Jevgēņijs.
Vainas atzīšana ļāva gan prokurorei, gan advokātei vienoties par spriedumu. Lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes, balstoties tikai uz vainas atzīšanas faktu. Ja spriedums nekļūtu zināms sabiedrībai, ar to viss arī varēja beigties.
Advokāte Elsberga komentēt šo lietu atteicās. Prokurores Arājas rīcības pārbaude ir beigusies. To veicis virsprokurors Andris Mikuļskis. „Viņa nav izdarījusi likuma pārkāpumu vai tīšu nolaidību, tāpēc viņa nav saucama pie disciplināratbildības,” par Arājas darbu saka Mikuļskis.
Tomēr prokuratūra to pārsūdzējusi – pēc Mikuļska teiktā, lietas apstākļi ļauj piemērot bargāku sodu, proti brīvības atņemšanu. Tomēr uz pierādījumu pārbaudi prokuratūra neuzstāj. „Protests ir iesniegts tikai par soda mīkstumu. Tas nozīmē, ka vismaz sākotnēji lieta tiks izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Bet, ja kāda puse tomēr vēlēsies pārbaudījumu veikt, tad šis jautājums būs jālemj apgabaltiesai,” stāsta Mikuļskis.
Tiesā skatītie notikumi risinājās kādā dzīvoklī. „Ar to [lelli] viņa vienmēr gulēja, ģērba. Tā ir viņas mīļākā lelle,” atminas Ludmila un norāda vēl uz kādu fotogrāfiju: „Jā, tas ir Oļegs. Tur viņu [meiteni] uz pleciem,” saka Ludmila.
