Pēc elektroniskos medijus uzraugošās padomes iniciatīvas sasaukto sapulci LTV valdes priekšsēdētājs Belte sāka ar joku par pompozajām dziesmu konkursa "Supernova" dekorācijām studijā. Taču šova elementi patiešām parādās jautājumu daļā pēc visu trīs valdes locekļu atskaites par trīs gadu laikā padarīto.
Aizdomas par Polijas scenārija atkārtošanos Latvijā
Tās priekšsēdētājs Ivars Belte un arī abi pārējie valdes locekļi – Sergejs Ņesterovs un Māris Skujiņš atzīst, ka var lepoties. Viņu pilnvaru laikā televīzija spējusi radīt kvalitatīvus raidījumus – gan pētnieciskajā žurnālistikā, gan kultūrā, gan izklaidē, arī sportā un stāstīt tiešraidēs par būtiskāko. Turklāt Latvijas Televīzija mīlētāko zīmolu topā pacēlusies par 107 vietām. LTV1 no ceturtā skatītākā kanāla izcīnījis stabilu otro vietu, bet sabiedrisko mediju portāls iekļuvis pirmajā desmitniekā.
"Neļaujiet Latvijas Televīzijas vārdu ne mūsu laikā, ne citā laikā (..) ar kājām mīdīt. Otra lieta – nekad neiazimirstiet, ka ir cilvēku kopa, kuriem ir jānodrošina, nevis viņiem ir jācīnās, bet viņiem ir jānodrošina iespējas uz redakcionālo neatkarību," sacīja Belte. Bažīgums par to skan, jo valdes pilnvarām beidzoties, Saeimas ieceltajai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei būs jālemj par jauno valdi. Saeimai tiek solīts, ka tiks sludināts konkurss, nevis pagarinātas pilnvaras esošajai valdei.
"Izvērtējot esošo valdi, tad var lemt, vai šie valdes locekļi ir ļoti labi, lai turpinātu darbu. Bet, nu, konkursam jebkurā gadījumā ir jābūt!" saka Saeimas deputāte Inese Laizāne (NA). Toties gluži pretējās domās ir bijušais mediju uzrauga vadītājs Ainārs Dimants. "Likums skaidri un gaiši pasaka – ka nav lietderīgi rīkot konkursu, ja mēs atzīstam, ka uzdevumi ir pildīti atbilstoši padomes uzstādījumiem. Tad tā ir piedošanu – nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana un arī mūsu visu pārējo resursu bezmērķīga nelietderīga izšķiešana," saka Dimants.
Tā vietā, lai izvērtētu sasniegto un pagarinātu pilnvaras, konkursa rīkošana izskatās pēc mēģinājuma tikt vaļā no labi strādājošiem valdes locekļiem, ieliekot vietā politiski izdevīgākus. Tādas aizdomas izsaka viens no bijušajiem mediju uzraugiem Gints Grūbe. "Man, šķiet, ka vēl aizvien ir redzama politiska vēlme tuvoties tam modelim, kas notika Polijā, kad nomainīja sabiedrisko mediju vadītājus, absolūti nerēķinoties pēc personāliem kritērijiem," norāda Grūbe. "Indikācija tam, ka šāds virziens tiek turēts silts vai ir iespējams tāds scenārijs, ir sabiedrisko mediju budžets pagājušajā gadā – televīzijai par 300 000 eiro samazinājums, Latvijas Radio – par 100 000 eiro. Pirmkārt to neatļāva likums darīt," uzsver Grūbe.
Kritizē Skujiņu, atbalsta Belti
Taču sanāksmē ar LTV darbiniekiem visasākos jautājumus saņem par finansēm atbildīgais Māris Skujiņš, kuram LTV radošo darbinieku arodbiedrības pārstāve Dace Slavinska vaicā par kādā iepriekšējā sanāksmē neatbildēto – kur palikusi daļa no naudas, ko pērn bija iecerēts izmantot satura attīstībai.
"Konkrēts jautājums par diviem miljoniem. 7.decembrī jūs teicāt, ka jums nav līdzi papīru. Šodien, jādomā, jūs esat sagatavojies. Tie ir divi miljoni gadā!" pārmeta Slavinska.
Atbildot uz šiem pārmetumiem, Skujiņš teica: "Finanšu informācija vēl joprojām tiek apkopota un gada pārskatu mēs iesniegsim marta beigās - revidētu, pilnu gada pārskatu. Operatīvo pārskatu mēs esam iesnieguši NEPLP.
Līdz revīzijas beigām un līdz audita ziņojuma saņemšanai šī ir iekšēja, konfidenciāla informācija".
LTV arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme sanāksmes laikā arī atklāja, ka pilns arodbiedrības atbalsts ir vien Beltes pārvēlēšanai.
"Mūsu arodbiedrības valdes sēdē bija divi jautājumi. Pirmais - par atbalsta izteikšanu Ivaram Beltem kā valdes priekšsēdētājam darba turpināšanai. Visi septiņi mūsu arodbiedrības valdes locekļi nobalsoja "par". Otrs darba kārtības jautājums bija par atbalsta izteikšanu valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. Un tur balsojums dalījās - divi bija "par", divi bija "pret" un trīs atturējās," stāstīja Plūme.
Par Ņesterovu arodbiedrības valdē bija nevienprātīgs vērtējums, jo bija locekļi, kuri nespēja novērtēt viņa darbu LTV, jo to nezina.
Savukārt jautājums par iespējamu atbalstu trešajam LTV valdes loceklim - finanšu un tehnoloģiju jautājumos Skujiņam - arodbiedrības valdē netika vērtēts. "Mēs to uzskatījām par nemērķtiecīgu jautājumu. Šāda jautājuma mums nebija," teica Plūme, norādot, ka arodbiedrība neatbalsta Skujiņu darba turpināšanai LTV valdē.
Lai gan par pašam pausto atbalstu Belte ir gandarīts, darbinieku kritiku par kolēģiem valdē viņš uztver rezervēti.
"Bet man šķiet, ka ir svarīgi, ka NEPLP izvērtē nevis darbinieku viedokli, bet izvērtē attiecīgo valdes locekļu darbību kopumā un detalizēti. Jo ir arī daudz patiesību tajā, ko teica Māris Skujiņš, ka tas rezultāts, kas ir darīts, arī ir sasniegts. Tagad ir jautājums, ka, iespējams, tur ir komunikāciju jautājumi, kas nav atrisināti attiecīgajam valdes loceklim ar darbiniekiem," teica Belte.
Ķersies pie papīriem un skaitļiem
Sanāksmi apmeklēja trīs elektronisko mediju padomes locekļi – arī priekšsēdētājas vietniece un par LTV atbildīgā Dace Ķezbere, kura uzskata – izvēlētais pasākuma formāts ir sevi attaisnojis.
"Tas bija mūsu pamatmērķis - redzēt, kā darba kolektīvs vērtē valdes darbu, redzēt arī, kā katrs no valdes locekļiem komunicē ar kolektīvu, kā atbild uz jautājumiem. Es domāju, ka mēs visi to varējām vērot. Tagad nākamā analīze jau pēc papīriem, dokumentiem, skaitļiem. Tas priekšā nākamais solis.
Bet tas, kas notika šodien - tas bija publiski, caurspīdīgi, visiem uz delnas, un neradīsies nekādas spekulācija un jautājumi, ko mēs šeit darījām un kā mēs ko vērtējām. (..)
Mana pārliecība nav mainījusies - es ļoti labprāt redzētu, lai Beltes kungs turpinātu vadīt Latvijas Televīziju," teica Ķezbere.
Ķezbere intervijā Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" atzina, ka, viņasprāt, lielākais plus LTV darbībā Ivara Beltes laikā ir Ziņu dienesta pilnveide, kā arī labs dažādu īpašu notikumu atspoguļojums. Vienlaikus gan pastāv problēmas - viena no tām: aizvien nav atrasts LTV 7 kanāla pareizs pielietojums.
Attiecībā uz finansējumu Ķezbere norādīja, ka jau iepriekš bija zināms, ka 2016. gads nebūs viegls gads. Tomēr nākamais, paredzams, jau būs vieglāks.
NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes locekle Baiba Strautmane "Pēcpusdienai" norādīja, ka LTV ir atdzīvojusies Beltes laikā, un tas ir gan valdes, gan pieaugušā finansējuma nopelns. Vienlaikus viņa gan norādīja, ka par finansēm atbildīgā valdes locekļa Skujiņa darbs varētu būt apšaubāms, zinot, kādā situācijā LTV ir nonākusi.
Strautmane uzsvēra, ka visvairāk LTV darbinieki grib saglabāt uzņēmuma augšupeju un attīstību, kas aizsākusies pēdējos gados.
„LTV negrib redzēt atnākam par priekšnieku kaut kādu „kotveidīgu” personu, kas noved kolektīvu savstarpējas mazspējas un neuzticības gaisotnē,”
sacīja Strautmane, atgādinot par Beltes priekšgājēju LTV vadītāja amatā Edgaru Kotu.
LTV tagadējās valdes vērtējumu padome plāno pabeigt nākamtrešdien pēc uzklausīšanas slēgtā sēdē, bet 3.martā tiks izsludināts konkurss uz valdes locekļu amatiem – pagaidām gan nav zināms, vai uz visiem trim. Pieteikšanās konkursā noslēgsies 17.martā, bet pieteikumus plānots izvērtēt līdz marta beigām.
Jaunajai LTV valdei, kuras pilnvaru termiņš nu būs pieci gadi, darbs būs jāuzsāk aprīļa sākumā.
Iepriekš NEPLP locekļu viedokļi saistībā ar LTV valdi atšķīrās, tostarp tika pieļauts, ka konkursu varētu rīkot uz diviem valdes locekļa amatiem, bet vienam valdes loceklim pagarināt pilnvaras.
LTV valdi kopš 2013.gada vada Belte, par programmu attīstību atbild Ņesterovs, bet par finansēm un tehnoloģijām – Skujiņš. Šīs LTV valdes pilnvaru termiņš beidzas 8.aprīlī.
