Pirmdien, 13.februārī, šajā procesā līdzīgi Drošības policijā iztaujāta žurnāla “Ir” žurnāliste Indra Sprance. Leitāns savukārt liecības sniedza otrdien, 14.februārī.
Pērn vasarā žurnāls “Ir” un LTV ziņu raidījums „Panorāma” atspoguļoja bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša teikto, ka viņam izteikts miljonu eiro kukuļa piedāvājums, lai ietekmētu bijušā “Latvijas dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa krimināllietu. Viņš par to informējis KNAB vadību, tomēr tā neesot rīkojusies. Vēlāk, augustā, Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu un nodeva to Drošības policijai.
Kriminālprocess gan bija nevis par Juraša minēto faktu, bet par kāda valsts noslēpuma izpaušanu publiskajos izteikumos.
Kriminālprocesa ietvaros tagad uz DP tiek saukti publikācijas un sižeta autori. Pēc liecināšanas Leitāns atzina, tā arī nekļuva skaidrs sarunas mērķis.
„Protokolā ieraksts ir īss. Saruna bija krietni garāka, bet es esmu brīdināts, ka es nedrīkstu izpaust. Es gan pirms sarunas teicu, ka es atsakos parakstīt [dokumentus], ka neko neizpaudīšu, jo es nezinu, kas tur var parādīties. Man tika pajautāts, vai tas, kas bija atspoguļots sižetā, ir patiesība, vai atbilst avota teiktajam,” viņš teica.
Leitāns, kurš vada arī Latvijas Žurnālistu asociāciju spriež, ka šādas izmeklējošo iestāžu aktivitātes varētu būt saistītas ar pēdējo gadu tendenci vērsties pret žurnālistiem saistībā ar viņu profesionālo darbību.
„Saukt žurnālistus, lai pajautātu, vai tiešām tas, kas ir teikts jūsu rakstā, atbilst patiesībai, ir nesamērīgi, un es nezinu, vai lietderīgi. Tas varētu būt kāds mēģinājums demonstrēt varu vai pārcentība,” sacīja Leitāns.
„Bet joprojām, kad es jautāju, - jo lieciniekiem ir tiesības zināt un liecināt par visiem apstākļiem, kas ir zināmi par noziedzīgu nodarījumu, - vairākkārt mēģinot saprast, kas ir šis noziedzīgais nodarījums, tas valsts noslēpuma objekts, es kā liecinieks īsti nesapratu, kas ir tas konkrētais valsts noslēpums,” atzina žurnālists.
Drošības policija noraidīja, ka pratināšana būtu saistāma ar žurnālistu darba metožu pārbaudi. Abu personu pratināšana ir saistīta ar DP no prokurora saņemto norādījumu izpildi šajā kriminālprocesā.
Drošības policija kategoriski noraida apgalvojumu, ka tā ir vēršanās pret mediju neatkarību. DP vērtējumā ir likumīgi un samērīgi noskaidrot visus notikušā apstākļus, lai nodrošinātu vispusīgu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.
Drošības policija uzsver, ka, veicot procesuālās darbības, dienests respektē žurnālistu, tāpat kā ikvienas citas personas, tiesības, kuras aizsargā nacionālās un starptautiskās tiesību normas.
Kriminālprocesa detaļas Drošības policijā nekomentē, vien atklāj, ka tas uzsākts pēc Krimināllikuma 94. panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Par to savulaik izvairīgi runāja arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
“Diemžēl es nedrīkstu atklāt iemeslu, visi šie jautājumi jums ir jāuzdod Drošības policijai, tā ka nevaru komentēt. Bet katrā ziņā tā nav vēršanās pret kādu trauksmes cēlāju, kā tas tiek mēģināts pasniegt publiski,” apgalvoja Kalnmeiers.
Vai un kas notiek saistībā ar rakstā un sižetā minēto par kukuļdošanas mēģinājumu, un kas būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, tur neatklāj. KNAB norāda, ka jebkuras ziņas par iestādes veiktajām pārbaudēm, kriminālprocesiem un citām tās kompetencē esošām darbībām ir ierobežotas pieejamības informācija, līdz lietā pieņemts gala lēmums.
