Jau ziņots, ka Liepājas tiesa par piecgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos nolēma sodīt ar piespiedu darbu un probācijas uzraudzību.
Pēc Liepājas bāriņtiesas stāstītā, meitenīti seksuāli izmantojuši divi viņas radinieki – 48 un 22 gadus veci vīrieši. Tagad zināms, ka tie bijuši Oļegs Smirečanskis un Jevgēņijs Smirečanskis. Vienam no viņiem ir noteikta invaliditāte. Par to, kā meitenei darīts pāri, Kurzemes televīzijai ir zināms no anonīma, taču droša informācijas avota.
Viens no pieaugušajiem vīriešiem piespiedis meiteni, turot viņas roku, apmierināt sevi, otrs vīrietis uzgūlies virsū un veicis seksuālam aktam līdzīgas kustības, lai gūtu apmierinājumu. Tas nav noticis tikai vienu reizi vien, ziņoja "Kurzemes televīzija".
Par to tiesa sodījusi vainīgos ar piespiedu darbu 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Tik maigs sods daļā sabiedrības izraisījis sašutumu. Tīmekļa parakstu vākšanas lapā LV.ATE.GS vidēji katrās 15 minūtēs nāk klāt viens jauns paraksts. To apliecina akcijas iniciatori, cerot uz turpmākām soda mēru izmaiņām.
"Manā skatījumā šī ir Tieslietu ministrijas nolaidība. Likums ir ar pārāk lielām galējībām. Visi, kas parakstījušies, grib, lai sods būtu stingrāks. Esmu vērsies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā," teica parakstu vākšanas iniciators Mārtiņš Ate.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) pirmdien vēl turpināja baudīt atvaļinājumu un komentārus nesniedza. Tieslietu ministrija esot pieprasījusi pilnu sprieduma tekstu un gaida arī virsprokurora atzinumu.
Liepājas tiesā Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka sods piemērots pēc tā Krimināllikuma 162. panta 2. daļas redakcijas, kas bija spēkā 2013.gada 1. aprīlī. Par netiklām darbībām ar mazgadīgo tas paredzēja vairākus soda veidus - cietumu līdz pieciem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, naudas sodu un probācijas uzraudzību.
Lai gan joprojām nav zināmi visi lietas apstākļi, sods ir par maigu – atzīst LU Juridiskās fakultātes docente Diāna Hamkova.
"Nav zināmi vēl vairāki apstākļi - piemēram, lai varētu spriest, vai noziedzīgais nodarījums kvalificēts atbilstoši, vai bijuši vainu pastiprinoši vai vainu mīkstinoši apstākļi. Tomēr, izvērtējot man pieejamo informāciju, uzskatu, ka vainīgajām personām piespriestais sods nav uzskatāms par adekvātu," teica Hamkova, atgādinot, ka konkrētais nodarījums ir vērsts pret mazgadīgu personu.
Pē LU docentes sacītā, Latvija ir pievienojusies visiem starptautiskajiem dokumentiem, kas paredz ņemt vērā bērna īpašās vajadzības, bērna ievainojamību un citus apstākļus, kas nodrošina bērna pilnvērtīgu aizsardzību. Bērna tiesības ir arī nostiprinātas Satversmē un Bērna tiesību aizsardzības likumā.
"Nosakot šādu soda veidu – piespiedu darbu, šis bērna īpašais statuss, viņa interešu aizstāvība nav pietiekami ņemta vērā. Otrkārt, piemērojot piespiedu darbu, nav ticis ņemts vērā soda mērķis – Krimināllikumā paredzētais – piemēram, citu personu atturēšana no noziedzīgiem nodarījumiem. Treškārt – izskatās, ka soda noteikšana ir notikusi diezgan formāli," sprieda LU docente.
Eksperte uzskata arī, ka nav izvērtētas nodarījuma psiholoģiskās sekas un bērna ciešanas, radniecība starp upuri un noziedzniekiem un tas, ka nodarījums veikts atkārtoti.
