NEPLP pārstāvis Ivars Āboliņš pirmdien medijiem skaidroja, ka finansējums “Rīga TV24” un “Re:TV” bija sadalīts ar Saeimas lēmumu un, ja padome šos līdzekļus nepiešķirtu, tad tā rīkotos prettiesiski.
NEPLP nejūtas komfortabli, un kritērijiem naudas piešķiršanai sabiedriskā pasūtījuma daļas izpildei komerciālajos medijos jābūt skaidrākiem, tāpēc padome vēlas diskutēt ar politiķiem, lai nenonāktu ķīlnieku lomā, jo “nevar sadalīt to, kas sadalīts jau pirms tevis”, sacīja Āboliņš.
Padomes locekle Gunta Līdaka skaidroja, ka kopumā 2017.gadā sabiedriskā pasūtījuma izpildei Latvijas Radio piešķirti 5,134 miljoni eiro, Latvijas Televīzijai – 11,552 miljoni eiro, bet komerciālajiem medijiem - 1,919 miljoni eiro.
Kopumā komerciālie mediji saņem aptuveni 11% no visa sabiedriskā pasūtījuma finansējuma, bet no tiem 6% tiek tērēti virszemes apraides apmaksai un tikai 5% saturam. Iespējams, tāpēc arī mediji vēršas pie politiķiem ar lūgumu finansēt saturu, norādīja Līdaka.
Saeima šī gada budžetā “deputātu kvotās” paredzēja 200 000 eiro tieši “Rīga TV24” un “Re:TV” satura veidošanai.
Līdaka uzsvēra, ka padome strādās pie satura finansēšanas jautājuma un darīs visu, lai visi sabiedriskā pasūtījuma finansējuma jautājumi tiktu risināti padomē, nevis Saeimā.
Savukārt NEPLP loceklis Patriks Grīva pastāstīja, ka aprīlī padomei būs jāizsludina vēl viens “kvotu naudas” konkurss, jo Saeima nolēma atvēlēt 130 000 eiro multimediālas mūsdienu latviešu populārās mūzikas platformas izveidei.
Naudu šim mērķim deputāti piešķīra pēc tam, kad daži politiķi vēlējās atņemt tikpat lielu naudas summu Latvijas Radio 5, taču vienojās tomēr to nedarīt, piešķirot komerciālajām radiostacijām naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
„Šis ir absolūts precedents. Tāds nav iepriekš bijis un tādēļ arī mēs, padomes locekļi un es kā komercradio nozares atbildīgais pieliksim īpašas pūles un īpašu uzmanību veltīsim visiem aspektiem, lai patiesi iegūtu maksimālo rezultātu,” norādīja Grīva.
Grīva uzsvēra, ka padome darīs visu, lai šis konkurss noslēgtos veiksmīgi, taču viņš šo iniciatīvu vērtē kritiski, jo platformas izveidei paredzēts vienreizējais finansējums un atbalsts turpmākajos gados nav plānots. Tas būs “izaicinošs projekts no komercradio viedokļa”, un ir jautājums, vai tas būs komerciāli veiksmīgs nākotnē, atzina Grīva.
Viņš piekrita, ka latviešu populārajai mūzikai nepieciešama attīstība, bet “ieteiktu deputātiem sadarboties” un jautāt arī padomes viedokli par nozares jautājumiem.
Tikmēr Latvijas Raidorganizāciju asociācija jau ir aicinājusi mediju uzraugu nepieļaut līdzekļu izšķērdēšanu. Šobrīd jau ir izveidotas vairākas mūsdienu latviešu populārās mūzikas platformas, norāda asociācijā. Tāpēc Asociācija aicina piešķirto finansējumu konkursa kārtībā novirzīt četrām līdz sešām lielākajām radio programmām regulāru raidījumu veidošanai par latviešu mūziku. Padomē šo iniciatīvu plāno vērtēt.
Aģentūra LETA vēstīja, ka konkursā par sabiedriskā pasūtījuma daļas nodošanu 2017.gadā komerciālajām televīzijām (TV) raidījumu veidošanai un izplatīšanai ar mērķi nodrošināt nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijas simtgades kontekstā NEPLP par uzvarētājiem atzinusi "Re:TV" (SIA "Vidzemes Televīzija") un "Rīga TV24" (AS "TV Latvija") piedāvājumus.
Viens no raidījumiem, kurš konkursā saņēmis finansējumu, ir "Rīga TV24" raidījums par Latvijai nozīmīgām personībām "Rampas ugunis", kuru vada Andris Kivičs.
NEPLP 100 000 eiro piešķiršanu "TV24" raidījumam "Rampas ugunis" skaidroja ar nevēlēšanos lieki eksperimentēt ar medijiem piešķirto finansējumu. Raidījumam sabiedriskais pasūtījums piešķirts ar vienu konkrētu mērķi - lai dokumentētu Latvijai vēsturiski nozīmīgas personas, tostarp mūziķus, rakstniekus, dzejniekus, sportistus u.c.
