Pašlaik vajadzīga skaidrība par to, ko darīt ar skolotāju algām, ar neefektīvām skolām un slimnīcām, kā panākt pašvaldību apvienošanos. Tas ļautu lietderīgāk izmantot valsts un pašvaldību naudu. Tomēr tie visi ir politiski sprādzienbīstami darbi. Tāpēc valdībai būtu jāspēj uzlabot visai pabojātās attiecības ar sociālajiem partneriem – darba devējiem un ņēmējiem: Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Tāpat valdībai jālemj, kā veiksmīgāk virzīt uz priekšu ekonomiku. Jo lai arī eksports ir plusos (eksports +2,5%), tomēr ekonomikas izaugsme bremzējas: pēc krīzes bija ap 5%, tagad tikai nedaudz virs 2%.
Palīdzēt varētu Eiropas Savienības fondi, bet tiem netiekam klāt, jo ir virkne ministriju, piemēram, Ekonomikas, Izglītības, Satiksmes, Vides un reģionālās attīstības ministrija, kur ministri nav panākuši, ka tiek pieņemti pat fondu apguvei nepieciešamie valdības noteikumi. Līdz ar to Eiropas nauda kavējas, un varam nākamgad pazaudēt 159 miljonus eiro.
Gāzes tirgus atvēršana, beidzot likvidējot Krievijas “Gazprom” monopolu, ir viens no ārkārtīgi svarīgiem lēmumiem, kur jaunajam premjeram ļoti nozīmīgs būs paša partijas atbalsts. To atzīst arī Straujuma: “Gāzes tirgus liberalizācija. Būtu ļoti svarīgi, lai būtu līdz aprīlim viens gads, lai būtu pirms liberalizācijas. Tur ir vajadzīgs liels atbalsts, lai ietu uz priekšu tā, kā valdībā tagad pieņemts. – Kas Jums liek domāt, ka nākamajam premjeram, ja tas būs, piemēram, Kozlovska kungs, būs lielāks partijas atbalsts, nekā Jums? – Es eju Saeimā un tas, ko es esmu teikusi jau partijā, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai frakcija saprot to. Un tas būs mans pienākums – sēdēt frakcijā un informēt. – Bet vai viņi to sapratīs tagad, ja līdz šim to nesaprata? – Nu, es domāju, mēs iesim uz to."
"Jo jābūt premjeram, frakcijai un valdei vienotiem. Jābūt vienotai izpratnei, jārunā un jāmeklē risinājumi tām lietām, kas ir vajadzīgas atrisināt. Citādi mēs ļoti sadrumstaloti. – Un jūs ticat, ka tā būs? – Tas būs grūti, bet uz to jāiet. Citādi es neredzu nākotni “Vienotībai”.”
Jāņem vērā, ka Straujuma no amata neaizgāja ne opozīcijas, ne koalīcijas partneru dēļ, bet būtībā premjeres partija “Vienotība” ir gāzusi pati savu valdību. Līdz ar to arī nākamās valdības liktenim ļoti būtiski būs tas, kā “Vienotība” izturēsies pret savu nākamo premjeru.
Uz to norādīja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, sakot, ka jaunajam premjeram ir jābūt atbalstam no partijas un tajā viņam jābūt līderim, tad svarīgākās lietas nākamai valdībai būs iespējams paveikt. Bez atbalsta, viņasprāt, jaunais premjers diez vai varētu ko mainīt.
Komentējot Straujumas valdības darbu, Meņģelsone norādīja, ka līdzšinējai valdībai problemātiska bija solījumu pildīšana, tostarp attiecībā uz nodokļu politiku. Viņa uzsvēra, ka izmaiņas darbaspēka nodokļos un jaunu nodokļu ieviešana, nekonsultējoties ar uzņēmējiem, bija nepieņemama.
Jau ziņots, ka pirmdienas, 7.decembra, rītā no amata atkāpusies premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība"). Par savu demisiju Straujuma oficiāli paziņoja pēc iepriekš neplānotas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.
Dienu pirms oficiālā paziņojuma Straujuma par plāniem atkāpties no Ministru prezidentes amata īsziņā informējusi "Vienotības" valdi.
Straujuma pirmdien paudusi, ka labprāt par savu pēcteci amatā redzētu Kozlovski. Arī neoficiālā informācija liecina, ka Straujuma, paziņodama par atkāpšanos, saņēma apsolījumu, ka premjera amatam netiks virzīta “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa.
