Kopumā vienība sastāvēs no vairāk nekā 1000 karavīriem no sešām valstīm. Bataljonu vadīs Kanāda.
Pēc ģenerālmajora teiktā, nelieli kontingenti ieradīsies jau ziemas beigās vai pavasarī. Savukārt līdz gada beigām plānots pabeigt infrastruktūras izbūvi, kas nepieciešama karavīru uzņemšanai.
“Tās ir kazarmas, kas bija plānotas arī iepriekš, - mēs vienkārši paātrinājām to celtniecību, lai šeit varētu izvietot gan Latvijas karavīrus, gan ienākošos ārzemju karavīrus. Otrs – nepieciešama infrastruktūra, lai izvietotu kaujas tehniku. Trešais – lai nodrošinātu šīs kaujas tehnikas uzturēšanu un remontu. Ceturtais – infrastruktūra, lai nodrošinātu šo vietu funkcionēšanu, tā ir elektrība, kanalizācija, ūdens,” stāsta Kalniņš.
Papildu budžeta līdzekļus šiem izdevumiem neplāno prasīt, bet gan pārplānos aizsardzības jomā esošo finansējumu. Kopumā infrastruktūras tālākai attīstībai nepieciešami vairāk nekā 50 miljoni eiro, norāda jaunievēlētais NBS komandieris.
Vēstīts, ka NATO aizsardzības programmas ietvaros Polijā un Baltijas valstīs nolemts izvietot NATO dalībvalstu spēkus. Latvijā dislocētos spēkus vadīs Kanāda, kas uz Latviju varētu sūtīt ap 450 karavīru. Itālija gatava uz Latviju sūtīt 140 karavīrus, savukārt Spānija - 300, ieradīsies arī Albānijas, Slovēnijas un Polijas karavīri.
