“De facto” sazvanīts, Junkurs uzreiz noliek klausuli, uz turpmākiem telefona zvaniem vairs neatbild un ignorē arī vairākas īsziņas. Pēc informācijas sociālajos tīklos var spriest, ka Jānis Junkurs joprojām dzīvo Latvijā, taču daudz ceļo – pēdēja laikā bijis Zviedrijā, Romā, Kiprā. Par ciemošanos Honkongā gan nekas neliecina.
Pērn Junkurs nodibināja mikrouzņēmumu ar pamatkapitālu viens eiro. Firmai būtu jānodarbojas ar komercdarbības konsultācijām. Juridiskā adrese - Kuldīgā. Taču arī te nedz Jānis Junkurs, nedz viņa uzņēmums nav sastopams.
Citas adreses, telefona vai pat mājaslapas Junkura uzņēmumam nav. Publiskajos avotos nav atrodams nekas, kas liecinātu, ka firma tiešām strādā. Uzņēmuma reģistra dati liecina – pērn komercdarbību Junkurs neuzsāka, plānoja to darīt šogad.
Kuldīgā sastapta Junkura radiniece stāsta, ka bijušais politiķis ārzemēs nemaz nedzīvo, uzturas Rīgā, viņa apgalvo, ka jaunais uzņēmums esot saistīts ar lielu Honkongas kompāniju.
Taču kundze piebilst - finansiāli tas nav tik izdevīgi kā darbs Saeimā. Tas ir pretrunā ar Junkura pirms pusgada apgalvoto. “Vienotības” politiķi joprojām sakās neko nezinām.
Bijušais politiķis Jānis Junkurs ir tikpat nesasniedzams kā pirms pusgada. Tad viņš, pateicoties apjomīgai individuālajai reklāmas kampaņai Kurzemes vēlēšanu apgabalā, apsteidza partijas līderi Solvitu Āboltiņu un, atšķirībā no viņas, Saeimā iekļuva.
Uzreiz pēc ievēlēšanas viņš neatbildēja uz zvaniem un īsziņām, neapmeklēja parlamenta sēdes. Klusumu pārtrauca tikai ar rakstisku paziņojumu medijiem. Deputāta mandātu nolika, jo esot saņēmis darba piedāvājumu no kāda Honkongas uzņēmuma, kas nodarbojas ar importa preču atmuitošanu.
Notiekošais lika secināt, ka Junkurs aizgājis, lai atbrīvotu Saeimā vietu Solvitai Āboltiņai. Viņa ieguva arī frakcijas vadītājas amatu. Arī tagad Junkurs nevēlas stāstīt par darījuma detaļām un to, kā attīstās darbs, kura dēļ viņš nolika sīvā cīņā iegūto mandātu.
