Kopumā uz četrām NEPLP locekļu vietām pretendē 10 kandidāti. Pirmo sešu uzklausīšana notika otrdien, 10.janvārī. Trešdien, 11.janvārī notika pārējo četru NEPLP locekļa amata kandidātu uzklausīšana.
Arī šoreiz katra NEPLP locekļa amata kandidāta uzklausīšanai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija paredzētas 20 minūtes. Vienīgi producentu Patriku Grīvu, kuru konkursā aicināja piedalīties biedrība "Par legālu saturu", iztaujāja ilgāk – aptuveni pusstundu.
Grīva īpaši pievēršas radio; deputāti šaubās, vai Grīva atteiksies no producenta darba
Grīva lielākoties runāja par jautājumiem, kas saistīti ar radio, jo pats ilgus gadus pārstāvējis dažādas komerciālās radiostacijas. Viņš norādīja, ka svarīgi risināt jautājumu par korektiem radio reitingiem. Būtiski esot radīt arī līdzvērtīgu situāciju starp komercradio spēlētājiem.
"Pēdējos gados ir tik daudzas frekvences iedotas, jūs zināt, ka mums Latvijā ir 47 radiostacijas, no kurām 29 raida Rīgā.
Vai tā ir iespēja veidot kvalitatīvu saturu, ja tirgus ir 10 miljoni, no kā lielākajiem stacijām ir vajadzīgs ir pusotrs miljons [eiro] gada budžets, lai varētu izveidot kvalitatīvu saturu," skaidroja Grīva.
Viņš runā minēja arī sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus - tas, viņaprāt, ir iespējams trijos gados.
Ināra Mūrniece no Nacionālās apvienības Grīvam jautāja, vai viņš spēšot distancēties no komercradio interesēm. Grīva atbildēja, ka tagad nepārstāvot nevienu komercradio un viņa izaicinājums būs rūpēties par nozari kopumā.
Tāpat kandidātam jautāja par to, vai viņš būtu gatavs atteikties no producenta darba, strādājot padomē. Grīva atbildēja, ka likumā noteiktajā kārtībā viņš varētu turpināt apvienot darbus. Taču, ja apvienot neizdosies, tad viņš būs gatavs strādāt tikai padomē.
Tērauda: Sabiedriskajiem medijiem no reklāmas tirgus jāiziet pakāpeniski
Savukārt Politikas centru apvienības atvērtai sabiedrībai direktore, bijusī "Providus" vadītāja Vita Anda Tērauda, strādājot padomē, lielāko uzmanību pievērstu sabiedrisko mediju attīstībai.
Nākotnē abiem sabiedriskajiem medijiem būtu jāstrādā kopā, taču tas esot nākamās desmitgades jautājums. Kandidāte arī norāda, ka sabiedriskie mediji neesot pietiekami pievērsušies informācijas izplatīšanai krievu valodā. Televīzijas attīstība krievu valodā esot vēlama, taču dārga.
Tērauda sarunā ar žurnālistiem norādīja, ka no reklāmas tirgus sabiedriskajiem medjiem ir jāiziet pakāpeniski.
Tas būtu ieguvums arī komercmedijiem. Vēl viņa norādīja, ka labi savu darbu ir sācis lsm.lv. Viņasprāt, tieši interneta sabiedriskajam medijam krievu valodā ir jābūt pamatam, lai sabiedriskie mediji iegūtu lielāku auditoriju krievvalodīgo iedzīvotāju vidū. Viņa neslēpa šaubas par to, vai ir jāveido jauns televīzijas kanāls krievu valodā, jo tas varētu būt pārāk dārgi.
"Es saredzētu, ka mums ir Latvijas Radio jāturpina stiprināt un attīstīt krievu valodā un uzmanība jāvērš tieši interneta mediju virzienā, varbūt televīziju atstājot drusku iepakaļ līdz tam brīdim, kad caur Eiropas naudām, caur Eiropas iespējām mums varbūt atnāks uz eiropeiskām vērtībām balstīts krievu valodas saturs," teica Tērauda.
Mjartāns: Jācīnās par Latgales un krievvalodīgo auditoriju
Pašreizējais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns, kuru darbam NEPLP izvirzīja Latgales plānošanas reģions, pauda, ka šobrīd galvenais mērķis ir stiprināt Latvijas informatīvo telpu.
Viņaprāt, vairāk ir jācīnās par Latgales un krievvalodīgo auditoriju. Mjartāns piedāvāja vairākus variantus, kā uzrunāt krievvalodīgo auditoriju.
Mjartāns uzsvēra vajadzību Latvijā Televīzijā palielināt saturu Latgales auditorijas uzrunāšanai. Svarīgi esot izveidot arī atsevišķu interneta televīzijas kanālu diasporai.
„Kuru šogad paredz veikt Latvijas Televīzija, kuras saturs sastāvēs no LTV1 un LTV7 oriģinālraidījumiem un LTV arhīva raidījumiem. Manā skatījumā, ir jāatrod līdzekļi diasporas ziņu izlaiduma veidošanai," teica Mjartāns.
Viņš arī uzskaitīja vairākus darbus, ko viņam jau ir izdevies paveikt līdz šim, strādājot NEPLP. To vidū ir plašāka apraide pierobežā, Latvijas Radio Latgales studijas izveide un Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas popularitātes pieaugums.
Helmane: Sabiedriskajiem medijiem vajag gados jaunāku auditoriju
Žurnāliste un skolotāja Žanna Helmane, kuru amatam padomē izvirzīja Ekumeniskais mediju padomes fonds un atbalstu izteica tajā skaitā Zobārstu asociācija, pauda:
sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešama gados jaunāka auditorija, vairāk oriģinālsatura, neatkarīgs mediju ombuds.
Helmane par svarīgu uzskata arī sabiedriskā pasūtījuma precīzu formulēšanu un tā efektīvas izpildes uzraudzīšanu.
"Uzskatu, ka sabiedrisko pasūtījumu ir jāattiecina tikai uz sabiedriskajiem medijiem. Bet, ja tas notiek, tad vienlaikus tas arī prasa lielāku atbildību par kvalitāti, par auditorijas sasniedzamību, augstāku naudas izlietojuma efektivitāti, pieejamību, par oriģinālsatura proporciju," sacīja Helmane.
Jansons: Varēs atlasīt piemērotus cilvēkus
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja, ka komisijā ir uzklausīti visi desmit NEPLP locekļa amata kandidāti, kas ir spēcīgi gan komercmediju, gan sabiedrisko mediju jomā.
"Tā būs deputātu izšķiršanās, lai arī šīs jomas vienādotu NEPLP, lai būtu speciālisti, kas pārzina dažādas sfēras.
Katrā ziņā mēs redzam no šiem kandidātiem, ka var atlasīt cilvēkus, kas nosedz visas pašreizējās NEPLP darbības sfēras, ko tai ir uzdevis likums," teica Jansons.
Viņš atzina, ka atsevišķi NEPLP locekļa amata kandidāti nebija pietiekoši zinoši par likumiem elektronisko plašsaziņas līdzekļu sfērā, bet vienlaikus viņiem bija zināšanas par menedžmentu, kas noderētu budžeta izlietojuma pārraudzībā, piemēram, sabiedriskajā pasūtījumā.
Jansons norādīja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīšanai parlamenta plenārsēdē 19.janvārī virzīs četrus kandidātus uz vakantajiem NEPLP locekļa amatiem.
"Es prognozēju, ka tiks pirmajā kārtā ievēlēti,” teica Saeimas komisijas vadītājs.
Par to, kuru kandidātu virzīt tālāk apstiprināšanai Saeimā, plānots lemt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē nākamotrdien, 17.janvārī.
Pēc Jansona teiktā, pašreizējās "indikācijas liecina", ka NEPLP locekļa amata kandidāti atbilst likumos izvirzītajām prasībām NEPLP locekļa amatam, tostarp, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam. Taču galējo vārdu teiks valsts drošības iestādes pēc tam, kad viņi jau būs ievēlēti NEPLP.
