Memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, tostarp jaunas piebūves – Nākotnes nama – būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
Pirms sēdes pikets
Pirms Saeimas sēdes daži desmiti cilvēki ar plakātiem pie Saeimas ēkas mudināja deputātus atbalstīt grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā, lai paātrinātu muzeja pārbūvi. Starp piketētājiem bija gan represētie, gan muzeja darbinieki.
"Okupācijas muzejs ir ļoti svarīgs. Atgādināt mūsu ciešanas, un arī cilvēkiem. Es redzu pie Okupācijas muzeja tik daudz cilvēku nāk no kuģa nost un ieiet iekšā. Tātad viņiem interese ir," teica Modris, viens no piketa dalībniekiem.
Muzeja darbinieks Kārlis Krēķis norādīja: "Pats strādāju muzejā, un es redzu to situāciju, kāda mums ir, ka mums ir vajadzīga vieta, kur mēs varētu normāli strādāt. Pirmkārt, mums ir vajadzīgas telpas, kur mēs varam kādus seminārus vai lekcijas novadīt.
Nāk skolēnu grupas, un īpaši ziemā, kad ir daudz pieteiktas grupas, telpu skaits nav pietiekams, lai to varētu kvalitatīvi izdarīt."
Būvatļaujas valsts ziņā
Muzeju pārbūvēt bija paredzēts jau sen, taču vienmēr gadījušies šķēršļi. Vispirms plānus izjauca krīze, taču šā gada sākumā projektu apturēja Rīgas pilsētas būvvalde, kas atteica būvatļauju. Būvvalde pamatoja savu lēmumu ar trūkumiem dokumentos un Rīgas pilsēta galvenā arhitekta Gvido Prinča atzinumu, kurā norādīts, ka iecerē ir nepieņemami arhitektoniskās kvalitātes principi.
Visbeidzot iejaucās Saeima, kas ceturtdien, atbalstot Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumus, vienbalsīgi nodeva Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas kontroli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildībā.
Tāpat Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Tādā veidā paredzēts paātrināt muzeja pārbūvi, lai paspētu muzeju atjaunot līdz Latvijas simtgadei. Pēc likuma grozījumiem būvatļauja no Rīgas būvvaldes vairs nebūs vajadzīga.
"Valsts pilnībā pārņem gan būvatļautas sniegšanu būvprojektiem gan par Okupācijas muzeju, gan par komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriālu.
Un šim objetam ir jābūt nodotam uz 2018.gada 1.oktobri, lai valsts simtgadē cilvēki visā Latvijā redzētu muzeja jauno ekspozīciju un represētajiem, un sabiedrībai būtu memoriāls, kur pieminēt upurus," teica Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).
Būs plašākas telpas
Kā stāsta muzeja direktors Gunārs Nāgels, rekonstrukcijai bijusi nepieredzēta pretestība, kas pārbūvi kavējusi vairākus gadus. Tikai ar Saeimas lēmumu projekts atkal atdzīvināts. Muzejam trūkst telpas mainīgajām izstādēm, jo vietas pietiek tikai patstāvīgajai ekspozīcijai. Jaunais projekts gan muzeja platību ievērojami paplašinās, stāsta Nāgels.
"Tad būs šis te stāsts par tumšo pagātni, gaišo tagadni, un Grēcinieku ielas pusē būs stikla siena, kas būtu apgaismotā nākotne.
Šai piebūvei divstāvu izstāžu zāle, tur būs semināru telpas, tur būs bibliotēka darbiniekiem, lasītavas," stāstīja Nāgels, piebilstot, ka pagraba telpās būs arī daži biroji un krātuves.
Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekts jāīsteno līdz 2018.gada 1.oktobrim divās kārtās. Pirmā kārta paredz muzeja ēkas pārbūvi, tai skaitā Nākotnes nama būvniecību, bet otrā kārta – Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
Plānots, ka viss projekts kopā valstij izmaksās aptuveni 7,5 miljonus eiro. Tikmēr ziedotāji jaunajai ekspozīcijai savākuši pusotru miljonu eiro.
Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzejs atspoguļo Latvijas okupācijas vēsturi no 1940. līdz 1991.gadam, tās priekšvēsturi un sekas.
Politiskās cīņas arēna
Jau ziņots, ka vēl aptuveni pirms gada Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekts galvenokārt bija arhitektu diskusiju objekts. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem bija par to, vai ir pieļaujama esošās muzeja ēkas pārveidošana, un par to, vai no pilsētas vides viedokļa vispār ir pieņemama konkrētās Vecrīgas teritorijas pārveidošana par memoriālu.
Tomēr debatēs aizvien aktīvāk iesaistās arī politiskās partijas, tāpēc muzeja projekts kļuva arī par politiskās cīņas arēnu. Šīm debatēm sparu iedeva Rīgas pašvaldības būvvaldes lēmums atteikt būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei. Daļa deputātu to uzskatīja par Rīgas domē valdošās partijas "Saskaņa" pretestību muzeja rekonstrukcijai.
Okupācijas muzeja rekonstrukcijas aizstāvjiem bija bažas, ka šo domstarpību dēļ iecerēto pārbūvi varētu nepabeigt līdz Latvijas simtgadei. Arī tāpēc nolemts projektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, kas ļautu projektu virzīt straujāk.
