Plānots saglabāt pašreizējo koeficientu principu un par ceturto un nākamajiem bērniem pabalstu noteikt 4,4 reizes lielāku nekā par pirmo bērnu, par kuru tiek maksāti 11,38 eiro mēnesī.
Tāpat viens no ministrijas svarīgākajiem mērķiem ir pilnveidot bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Lai to īstenotu, paredzēts uzlabot adoptētājiem sniegtā atbalsta sistēmu un ārpusģimenes aprūpes sistēmu. Veicinot ģimeniskā vidē (aizbildņi, audžuģimenes) balstītu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu attīstību, bērniem jādzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē, norāda LM.
Šobrīd viskritiskākā situācija un augstākais nabadzības riskam pakļauto personu īpatsvars ir nepilnajās ģimenēs. Tāpēc īpaši būtiska ir apgādnieka zaudējuma pensijas apmēra palielināšana, tuvinot to minimālo uzturlīdzekļu apmēram, kādu valsts garantē gadījumos, kad kāds no bērna vecākiem nepilda savus pienākumus un bērnam nepieciešamo uzturēšanu nenodrošina. Tāpēc, lai mazinātu nepilno ģimeņu nabadzību un visiem bērniem piedāvātu līdzvērtīgu sociālo nodrošinājumu, no 2017.gada 1.janvāra plānots noteikt koeficientus valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, lai palielinātu minimālo apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru, stāstīja Kupče.
Tāpat plānots no 2017.gada 1.janvāra palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas par personām, kuras kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, tas ir, iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai no 171 eiro (šobrīd no 142,29 eiro).
Vienlaikus 2017.gadā un turpmāk ik gadu plānots, ka Sociālās integrācijas valsts aģentūra papildu 913 cilvēkiem nodrošinās sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Izmantojot pakalpojumus, darbspējīgie cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp ar invaliditāti, varēs pilnvērtīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū.
Kā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība"), nākamā gada budžeta kontekstā LM prioritāte ir nevienlīdzības mazināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem. Sabiedrības pienākums ir rūpes un atbildība par ikvienu bērnu. Tāpēc papildu atbalsts plānots daudzbērnu un nepilnām ģimenēm, jo nav šaubu, ka bērna interesēs ir dzīvot ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. Tāpat nav pieļaujams, ka bērnam apgādnieka zaudēšanas gadījumā situācija un dzīves apstākļi ievērojami pasliktinās.
Jau ziņots, ka LM plāno palielināt ģimenes valsts pabalsta apmēru, par pirmo bērnu maksājot 15 eiro, par trešo bērnu - 75 eiro, bet par ceturto un nākamajiem bērniem - jau 105 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LM pārstāve Zane Brīvmane. Viņa stāstīja, ka šādas izmaiņas paredz "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu" rīcības plāns 2015.-2017.gadam.
Lai ieviestu šādu pabalsta apmēru, līdz 2016.gada 1.pusgadam plānots izvērtējums atbilstoši koncepcijai "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu". LM šādu pabalstu apmēru plāno ieviest, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tomēr ne vēlāk kā līdz 2019.gada 2.pusgadam.
