Iebildumi pret ieceri arī par nepilnu slodzi nodarbinātajiem no nākamā gada maksāt sociālās iemaksas 75% apmērā no minimālās mēnešalgas, bet no aiznākamā – jau 100% apmērā no minimālās algas kļūst arvien skaļāki. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai otrdien, 15.novembrī, nācās uzklausīt skaļus pārmetumus un argumentus par to, kādēļ pirms gada pieņemtā likuma norma būtu jāmaina.
Uzņēmēji no Latvijas reģioniem, nevalstisko organizāciju un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji otrdien bija ieradušies uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi, lai deputātiem paustu sašutumu par obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu pakāpenisku piemērošanu no minimālās algas arī gadījumos, kad persona tiek nodarbināta nepilnu darba laiku.
NVO un reģionu uzņēmēji sarūgtināti
Īpaši sarūgtināti par šo normu, kas pirms gada neesot pietiekami izdiskutēta, esot reģionu uzņēmēji.
Viesnīcā Rojā saimniekojošā Zane Vaivode īpaši uzsvēra, ka viņas vadītais uzņēmums nav mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, jo tā apgrozījums pārsniedz likumā noteiktos griestus. Darba algās jau tagad tiekot izmaksāti aptuveni 45% no viesnīcas tīrajiem ieņēmumiem, kas lielākoties tiek gūti aktīvajā tūrisma sezonā. Tādēļ gadījumā, ja Saeima likumu nemainīs, uzņēmumam būs jāatsakās no nepilnas slodzes darbiniekiem.
"Sezona ir mūsu Latvijas lauku specifika. Un tā nav tikai tūrismā. Tā ir mežistrādē, tā ir zivju pārstrādē. Konkrēti mūsu novadā no 1. jūnija līdz 1. septembrim zivju apstrādes uzņēmumi ir slēgti. Zivis, pirmkārt, nav, ja esat dzirdējuši par tādu bula laiku," sacīja Vaivode.
Savukārt Cēsu uzņēmēju kluba biedri jau gatavojas vērsties Satversmes tiesā, deputātus brīdināja kluba pārstāve Tatjana Bergharde.
Viņa apšauba, vai, lemjot par pilna apmēra sociālo iemaksu piemērošanu gadījumos, kad cilvēks strādā nepilnu slodzi, likumdevēji un ierēdņi ir izvērtējuši šāda lēmuma sekas.
"Tas cilvēks laukos, kam ir veselas rokas un kājas, kurš nav invalīds, kurš nav pensionārs, kurš nav notiesātais, nevarēs tikt pie darba, jo viņš nav šajā izņēmumu sarakstā. Līdz ar to, nav nekāda pamata runāt par saraksta koriģēšanu vai pielīdzināšanu," teica Bergharde.
Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētāja vietniece Astrīda Babāne vērš uzmanību uz faktu, ka nav diskutēts arī par izmaiņu ietekmi uz nevalstisko sektoru. "Nevalstiskās organizācijas šie likuma grozījumi skar tikpat smagi kā tie skar visus mazos uzņēmumus."
Biedrības "Ascendum" vadītāja Zaiga Pūce uzsvēra: "Peļņa ir vienkārši izslēgta, līdz ar to mums nav opciju kaut kam pacelt cenu, vai citādāk atrast finansējumu.
Daudzi cilvēki reģionos strādā šajās organizācijās un tas uztur to reģionu garu, tādējādi tas būs sitiens šiem cilvēkiem.
Lielo organizāciju domas dalās
"Uzņēmējam naudas ir tik, cik ir. Ja jāmaksā papildus nodokļi, tad vai nu ir jāceļ pakalpojumu cenas, vai ir jāsamazina algas," sēdē norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības organizācijas (LTRK) pārstāve Agnese Pastare.
LTRK aizvien uzskata, ka sociālās iemaksas minimālā apmērā maksājamas tikai par vienu no darba vietām.
Jautājums ir aktuāls arī pašvaldībām, kurās kopumā nodarbināti aptuveni 7000 nepilnas slodzes darbinieku.
Samiernieciskāk, gan atzīstot, ka praksē ar likuma piemērošanu varētu būt problēmas, noskaņoti valdības sociālo partneru pārstāvji.
"Principā jau tas piedāvājums, ja mēs neskatāmies uz konkrētām lietām, ir pareizs. Sociālajam nodrošinājumam ir jābūt. Tās problēmas saistās ar divām lietām – ar sezonalitāti un ar nepilnu darba laiku. Tā galvenā ideja ir tāda, ka, ja nav tā darba un nav to ienākumu, tad kā var samaksāt to sociālās apdrošināšanas iemaksu," teica Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns uzsvēra: "Latvijas Darba devēju konfederācija konceptuāli atbalsta šo pieeju,
jo ir skaidrs, ka katros divos nodarbinātības gados darba devējam kopā ar pašu nodarbināto ir jāsamaksā vismaz tik daudz, lai pēc darba mūža beigām cilvēks saņemtu normālu pensiju vismaz minimālā apmērā.”
FM nepiekāpīga, Saeimā sola vērtēt
Pilnībā piekāpties NVO un mazajiem uzņēmumiem negrasās arī Finanšu ministrija (FM).
"Ir jāsabalansē uzņēmēju intereses ar darba ņēmēju interesēm, bet, kad pēc 20-30 gadiem mikrouzņēmumā strādājošais saņems pensiju uz 20-30 eiro, diez vai jūs vēlaties šādu situāciju," noteica FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība).
Šobrīd līdztekus nepilnā slodzē nodarbinātiem pensionāriem, studentiem, skolniekiem un pirmās grupas invalīdiem, no minimālajām sociālajām iemaksām FM piedāvāts atbrīvot arī Černobiļas avārijas seku likvidētājus, audžuģimeņu un bērnu invalīdu vecākus, kā arī cilvēkus, kuri daļēji zaudējuši darba spējas.
Pēc ieinteresēto pušu uzklausīšanas Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma izveidot deputātu un sabiedrisko organizāciju darba grupu. Tai dažu nedēļu laikā būtu jāvienojas par to, vai likumā nosakāmi izņēmuma gadījumi, kad sociālās iemaksas par nepilnu laiku strādājošiem darbiniekiem tomēr nav jāveic pilnā apmērā.
"Es domāju, ka tas, kas ir pieņemts pagājušā gada beigās un par ko praktiski mēs visu gadu mierīgi dzīvojām, ka viss būs kārtībā, un visi būs sagatavojušies, diemžēl tā nu gluži nebūs
Bet tie uzlabojumi un papildus kompromisi gan tiks meklēti," solīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
