Valsts ģimnāzijās 48% pedagogu ir samazinājies atalgojums. Reformas rezultātā algu samazinājumu izjutuši arī Rīgas speciālo skolu, sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu skolotāji.
Algu samazinājums vidēji ir par 111 eiro, bet 14,8% pedagogu samazinājums pārsniedz 200 eiro, tā liecina galvaspilsētas skolu sniegtie dati.
Jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī Rīgai piemērotais skolēnu un skolotāju attiecības koeficients – 16,5 skolēni uz vienu pedagogu – ir ietekmējis galvaspilsētas skolotāju algas,
un visbūtiskāko ietekmi tas atstājis uz Valsts ģimnāziju pedagogu atalgojumu, norāda pašvaldībā.
Ģimnāzijās, kurās strādā pedagogi ar augstākajām kvalitātes pakāpēm, kuri sagatavojuši skolēnus izcili pārstāvēt valsti starptautiska līmeņa olimpiādēs, to vidū arī vairāki balvas “Zelta pildspalva” ieguvēji, ir vērojams būtisks algu samazinājums.
Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā no algas samazinājuma cietuši 72% pedagogu, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā – 33%, Āgenskalna Valsts ģimnāzijā – 51%, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā – 35%, bet Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā algu samazinājums skāris 50% skolotāju.
"50% no skolotājiem labākajā Valsts ģimnāzijā samazinājies atalgojums. Kā to var nosaukt par reformu?" neizpratni pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa").
Kaut gan skolēnu skaits Rīgā šogad pieaudzis no 67 091 pagājušajā mācību gadā uz 68 155 šogad, dati no skolām parāda kopējo tendenci, ka reformas rezultātā 52% pedagogu atalgojums nepalielinās, norāda Rīgas domē.
Samazinājusies arī pedagogu darba stundas izmaksa no 6,90 eiro līdz 6,76 eiro par vienu darba stundu.
"Zaudētāju skaits būtu ievērojami lielāks, ja Rīgas pašvaldība jaunā mācību gada sākumā skolām nebūtu piešķīrusi ievērojamu finansējumu, proti, 1 026 143 eiro, lai risinātu valsts īstenotās reformas radītās sekas," pauž pašvaldībā.
Neapmierināti ir arī skolu direktori. "Mums ir apmēram 5% kvalitātes kāpinājums centralizētajos eksāmenos, mēs esam kāpinājuši skolēnu skaitu, kas kārto fiziku, ķīmiju, bioloģiju, kas ir ierakstīts Nacionālajā attīstības plānā, kas ir ierakstīts izglītības attīstības pamatnostādnēs. Skolotāji nesaprot kāpēc [atalgojums ir sarucis]: ja mēs darām darbu, kas ir valstij būtisks, kāpēc par to tiek maksāts pēkšņi mazāk?" retoriski jautā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
"Ar šo reformu ir sists pa skolotājiem, kam bija kvalitātes pakāpes. Jo, ja agrāk (..) varēja maksimāli piepelnīt 60 eiro piemaksu. Šobrīd neviens nevar sasniegt 40 eiro, un daudz skarbāk tas trāpīja pa 4. un 5. pakāpi. Šie skolotāji zaudēja vēl vairāk," saka Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko.
To, ka reformas rezultātā cietuši pedagogi ar augstākajām kvalitātes pakāpēm, atzīst arī izglītības ministrijā, skaidrojot – augstāk kvalificēto skaits aug, bet Finanšu ministrija papildu naudu vairs nedod. Tagad piemaksa par pakāpi attiecināma vienīgi uz darbu klasē, kamēr agrāk tā attiecās arī uz konsultācijām, gatavošanos stundām un mājasdarbu labošanu. Ministrijā gan uzsver, ka kvalitātes pakāpes dēļ iespējams maksimums 100 eiro samazinājums.
Vēl esot iespējams, ka skolotājiem samazināts darba apjoms, kas esot skolas vadības lēmums, vai arī Rīgai papildu piešķirtos piecus miljonus eiro pašvaldība pārdalījusi ne pēc reformas plāna. "Arī tagad pašvaldība pārdala šo naudu skolām pēc saviem noteikumiem. Darba samaksas noteikumi saka, ka pašvaldībai ir jāizstrādā kārtība, pēc kuras sadala skolām finansējumu. Es nezinu, kāda ir Rīgas kārtība, mājaslapā kārtības nav (..) Ja es redzētu, ka skola ir saņēmusi to pašu naudu, ko ministrija aprēķina, mēs varētu runāt par to, kā tas skolā tiek dalīts vai nedalīts. Bet, ja mēs neredzam vai un kā tiek pārdalīta nauda starp skolām, šādi komentāri ir pāragri," norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.
Jau ziņots, ka valdība 5.jūlijā apstiprināja skolotāju atalgojuma reformas ieviešanu un algas palielināšanu pakāpeniski no šī gada 1.septembra. Reformas rezultātā minimālo atalgojumu par vienu pedagoģisko likmi palielinās no pašreizējiem 420 eiro līdz 680 eiro, taču vienlaikus tiek pārskatītas skolēnu un pedagogu skaitliskās proporcijas un pedagogu darba slodzes.
Rīgas dome apņēmusies vērsties Satversmes tiesā pret valdības akceptēto skolotāju algu modeli, kas, pēc galvaspilsētas vadības teiktā, novedīs pie algu samazinājuma daudziem Rīgas skolotājiem.
Pašvaldība iepriekš norādīja: Rīgā vienīgajā noteikts, ka uz vienu pedagogu vidēji jābūt vismaz 16,5 bērniem, citās republikas nozīmes pilsētās drīkst būt mazāk – vidēji 15,5 skolēni. Tajā pašā laikā, kā norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs, bērnu skaits Rīgas skolās un citu lielo pilsētu skolās neatšķiras.
"Un tas nozīmē, ka visās pārējās pašvaldībās viens bērns valsts budžetam izmaksās apmēram 72 eiro mēnesī, savukārt Rīgas bērns tikai 68 eiro. Tā ir pēc būtības absolūti nepārprotama diskriminācija," iepriekš norādīja Ušakovs.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") iepriekš intervijā Latvijas Radio atzina, ka neviena pedagoga algai pēc skolotāju atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas nevajadzētu samazināties.
