Abi tika atbrīvoti tiesas zālē. Viņiem tagad kā drošības līdzeklis noteikti uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā un aizliegums izbraukt no valsts. Līdz šim aiz restēm viņi atradās aptuveni četrus gadus.
Aiz restēm Vilnis Štrams un Pēteris Strancis nonāca 2011.gada 11. martā. Tiesa piesprieda Štramam astoņus un Strancim sešus gadus cietumā. Pēc sprieduma lietas prokurors iesniedza apelāciju, jo tiesa bija piespriedusi par prasīto trīsreiz bargāku sodu vēl vienam apsūdzētajam – Raimondam Janitam. Apelācijas kārtībā sods tika samazināts arī Štramam un Strancim uz attiecīgi sešiem un pieciem gadiem. Pēc tam abu advokāti neskaitāmas reizes prasījuši drošības līdzekļa apcietinājuma atcelšanu.
“Šis bija jau kāds septītais vai astotais lūgums grozīt drošības līdzekli, jo nesakārtoto likumu dēļ izveidojās situācija, ka, ja Pēteris Strancis būtu notiesāta persona, tad viņš jau būtu varējis atbrīvoties pirms gada aprīlī, bet tā kā viņa statuss tīri formāli bija kā drošības līdzeklis, nevis kā sods, viņu vienkārši neatbrīvoja,” skaidroja Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš.
“Šobrīd valsts nodarbojas faktiski ar savu kļūdu labošana, un, ņemot vērā, ka ir, šķiet, četru gadu jubileja, kopš Štrams un Strancis tiesas zālē tika apcietināti, nezinu, varbūt šis jubilejas faktors ir atstājis iespaidu uz tiesas lēmumu,” pauda Štrama advokāts Jānis Rozenbergs,
Tiesa abiem noteikusi uzturēšanos dzīvesvietā, kā arī aizliegumu izbraukt no valsts bez tiesas atļaujas. Abi apsūdzētie vainu vēl joprojām neatzīst un pēc tiesvedības izbeigšanas grasās vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā.
Stranča aizstāvis zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš tiesā skaidroja, ka vēlas panākt taisnīgu tiesu un viņa klienta gadījumā runa ir par drošības līdzekli - viņam nav pārliecības, ka lūgumi, kas tika pieteikti, nepagarinās lietas izskatīšanu, kas attiecīgi nozīmē viņa klienta ilglaicīgāku atrašanos apcietinājumā. Strancis savukārt pauda, ka patlaban atrodas "absurdā situācijā", jo pēc būtības viņam tiesai jālūdz, lai viņš tiktu paturēts apcietinājumā, jo lūgumi pagarinās lietas izskatīšanu.
Vēlāk attiecīgi Stranča un Štrama aizstāvība pieteica lūgumus par drošības līdzekļa maiņu, aizstājot tos ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. Vārpiņš savā lūgumā atsaucās uz tiesībsarga sniegto atzinumu par atrašanos apcietinājumā. Advokāts skaidroja, ka tiesībsarga ieskatā kriminālprocesā ir saskatāmas tiesību uz taisnīgu tiesu - tiesas procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā - pārkāpuma pazīmes.
Štrams pauda, ka divas trešdaļas no apcietinājuma laika pavadījis vissmagākajos apstākļos, piebilstot, ka "viņš taču nav nekāds maniaks vai slepkava". "Neesam mēs kaut kādi agresīvie ieslodzītie," tā par sevi un Stranci izteicās Štrams.
Kā ziņots, krimināllietā, kuru AT nodeva atkārtotai izskatīšanai, apelācijas instances tiesai atkārtoti jāvērtē arī Vilkastes vaina kukuļdošanā.
AT Senāts 2013.gada beigās nolēma daļu no skandalozās Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietas nodot jaunai izskatīšanai apelācijas instancē. AT Senāts toreiz nolēma AT Krimināllietu tiesu palātas spriedumu atcelt daļā par Vilkastes atzīšanu par vainīgu kukuļdošanā. Tāpat tiesa atcēla spriedumu daļā par Štrama un Stranča sodīšanu par kukuļa 1 000 000 eiro (702 804 latu) apmērā prettiesisku pieprasīšanu un daļēju pieprasītās summas - 326 000 eiro (229 114 latu) - prettiesisku pieņemšanu.
Tiesa arī atcēla spriedumu daļā par Štrama, Stranča un Janitas katra noziedzīgo nodarījumu kvalifikāciju un viņiem noteikto sodu par kukuļņemšanu. Šī lietas daļa saistīta ar 30 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA "C.R.M. Nami" pārstāvja, 150 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu un daļas no pieprasītā kukuļa - 80 000 eiro - pieņemšanu no SIA "Kvarta", kā arī 80 000 eiro kukuļa prettiesisku pieprasīšanu no SIA "NCC Spilve Development" un daļas no pieprasītā kukuļa - 65 000 eiro - pieņemšanu.
Pārējā daļā apelācijas instances spriedums tika atstāts negrozīts.
Lieta tika nodota izskatīšanai AT Krimināllietu tiesu palātai, tomēr, pārejot uz "tīrajām tiesu instancēm", Krimināllietu tiesu palāta tika likvidēta, tāpēc pagājušā gada vasarā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lieta tika pārsūtīta izskatīšanai apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā.
Apelācijas instancē bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam sods tika samazināts, atbrīvojot viņu tiesas zālē. Pirmās instances - Rīgas apgabaltiesas - noteiktā trīs gadu cietumsoda vietā AT Janitam piesprieda cietumsodu, kas atbilda laikam, kuru viņš jau bija pavadījis apcietinājumā, - viens gads astoņi mēneši un 25 dienas.
Toreiz sods tika mīkstināts arī diviem citiem šajā lietā apsūdzētajiem. Štramam cietumsoda termiņš tika samazināts no astoņiem gadiem līdz sešiem gadiem un sešiem mēnešiem, bet bijušajam Štrama vietniekam Strancim - no sešiem gadiem līdz pieciem gadiem. Abiem noteikta arī mantas konfiskācija.
Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllieta apelācijas instances tiesā nonāca saistībā ar Ģenerālprokuratūras iesniegto apelācijas protestu un apelācijas sūdzībām, kas tika saņemtas no Štrama aizstāvjiem, Stranča aizstāvja, Janitas aizstāvja, kā arī no apsūdzētās Vilkastes un viņas aizstāvja.
Prokurors Māris Leja bija lūdzis AT līdz vienam gadam mīkstināt iepriekš noteikto trīs gadu cietumsodu Janitam, turpretim Vilkasti valsts apsūdzības uzturētājs prasīja sodīt ar reālu brīvības atņemšanu, nevis naudassodu.
Šajā krimināllietā pavisam ir piecas epizodes, no kurām četras saistītas ar kukuļu pieprasīšanu un pieņemšanu dažādu būvniecības ieceru īstenošanai.
