Latvijas izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle intervijā Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” norādīja, ka par šo ideju būtu nepieciešama diskusija.
Pedagogu pārdomas izraisa teikums iespējamajos grozījumos:
„Ja iestādes vadītāja, pedagoga rīcība nav lojāla Latvijas Republikai vai izglītojamā mācības procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti”.
Viņa pieļāva, ka ar šiem iespējamajiem grozījumiem likumā politiķi vēlas pieņemt „slēptus tikumības grozījumus”, tādējādi velkot paralēles ar iepriekš plaši diskutētiem grozījumiem likumos, kam bija ietekme uz mācību saturu.
Viņa paskaidroja, ka skolēniem gadiem tiek teikts, ka nav pareizu vai nepareizu atbilžu, taču šajā gadījumā ir norādes, ka šādas pareizas atbildes un rīcības pastāv. Taču nav skaidrs, kas ir pareizi – piemēram, kā izmērīs, kas ir lojāla attieksme pret valsti un kā to mācīt, norādīja Melle. Drīzāk skolotāja rīcība ir jāvērtē kā prettiesiska vai tiesiska, nevis pareiza vai nepareiza, viņa pieļāva.
Valdības koalīcija gan pirmdien, 26.septembrī, vienojās, ka valdība otrdien neskatīs Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas, iespējams, paredzēs skolas gaitu sākšanu sešu gadu vecumā.