Lai likumīgi uzturētos Latvijā, patvēruma meklētājam ar pieteikumu jāvēršas robežsardzē, kas saņemto informāciju tālāk nodod PMLP. Šeit savukārt tiek vētīts cilvēka dzīves gājums un tas, cik pamatoti viņš bēdzis no savas dzimtenes.
Pieteikuma izvērtēšana var ilgt no dažiem mēnešiem līdz gadam. Tikmēr patvēruma meklētājiem jāuzturas izmitināšanas centrā “Mucenieki” netālu no Rīgas. Pašreiz tur atrodas ap 50 cilvēku no Gruzijas, Sīrijas, Afganistānas un citām valstīm, un viņu vidū ir arī daudz bērnu.
Centrā katram cilvēkam par sevi jārūpējas pašam - par piešķirto naudu jāpērk pārtika, jāuzkopj istabas, jāmazgā veļa. Ir neliela bibliotēka, trenažieru zāle, bērnu istaba, virtuves un atpūtas zonas. Viņi dzīvo cerībā, ka PMLP piešķirs kādu no diviem statusiem.
Bēgļa statusu piešķir tiem patvēruma meklētājiem, pret kuriem personīgi vērsta vajāšana rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ. Bēgļa statusu saņēmušajiem gada garumā pienākas ikmēneša pabalsts – 256 eiro. Viņiem piešķir pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kas nodrošina tās pašas tiesības, kādas Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem.
Otrs ir alternatīvais statuss - tas piešķirams cilvēkiem, kurus dzimtenē apdraud kādi vispārēji apstākļi, piemēram, karadarbība vai nežēlīga tiesu sistēma, kur par nelieliem pārkāpumiem var sagaidīt spīdzināšana vai nāvessods.
Alternatīvā statusa ieguvēji 256 eiro pabalstu saņem deviņus mēnešus un viņiem piešķir termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Abu statusu gadījumā arī palīdz apgūtu latviešu valodu, bērni no ierašanās dienas var iet skolā un pieejami tie paši medicīnas pakalpojumi, kas jebkuram Latvijas iedzīvotājam.
Pēc statusa saņemšanas “Mucenieki” jāpamet un jāmēģina pašiem iekārtot savu dzīvi Latvijā. PMLP stāsta - uz tā saucamajiem “Vidusjūras bēgļiem” attieksies šī pati procedūra. Kuru no statusiem piešķirs, šobrīd nevar pateikt.
"To var tikai pēc tam, kad ir konkrēti dokumenti, konkrēts cilvēks. Mēs vienalga nepieņemsim lēmumu par visiem. Mēs pieņemsim lēmumu par katru konkrētu cilvēku, par viņa stāstu, viņa dzīves gājumu, par to, kādas viņam ir problēmas," norāda PMLP direktore Maira Roze.
Nav izslēgts, ka kādu no atvestajiem atkal izraida, jo nelegālos imigrantus vai vienkārši labākas dzīves meklētājus Latvija neuzņem, un tas nemainīsies arī attiecībā uz Vidusjūru pārvarējušajiem. Pašreiz "Muceniekos" ir vieta vēl 50 cilvēkiem, taču Latvija plāno uzņemt 250 bēgļu.
"Mēs varētu ņemt pa daļiņām. Jo, ja tas ir divu gadu laikā, tad katru mēnesi vai pa diviem mēnešiem reizi tādu apjomu – 10 vai 20, kuriem ir vieta un kurus var arī normāli [izmitināt]. (..) Jo visur ir vajadzīga kapacitāte. Ne tikai "Muceniekos", bet arī lēmumu pieņēmējiem.
Mēs esam tik, cik mēs esam, un mēs ļoti ceram, ka, ja galīgais lēmums tiks pieņemts Eiropā un mums būs jāuzņem [migranti], tad tā kapacitātes stiprināšana būs gan mums, gan robežsardzei, gan arī citām iesaistītajām institūcijām. jo ar pašreizējiem spēkiem tas varētu būt diezgan problemātiski," norāda PMLP vadītāja.
Kopš 1998. gada līdz šī gada vidum Latvijā kopumā bēgļa vai alternatīvais statuss piešķirts tikai 202 cilvēkiem. Tāpēc īsā laikā uzņemt 250 bēgļus būs nopietns pārbaudījums arī pašai imigrācijas un integrācijas sistēmai.
