Gandrīz vienlaikus ar valdības lēmumu atbalstīt Tieslietu ministrijas piedāvātās pamatnostādnes maksātnespējas nozares sakārtošanai kļuva zināms, ka neveiksmi cietis jau otrais konkurss uz maksātnespējas administratorus uzraugošās Maksātnespējas administrācijas direktora amatu. Tādējādi šī iestāde jau gandrīz pusgadu ir bez vadītāja.
No konkursa organizatoru komentāriem noprotams, ka iemesli nespējai atrast Maksātnespējas administrācijas vadītāju ir gandrīz tādi paši kā pirms diviem mēnešiem. Tolaik, stāstot par pirmā konkursa gaitu, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš norādīja: “Saņemot rezultātus [par tiem], kā kompetences tiek novērtētas, mēs uzskatījām, ka diemžēl neviens no viņiem neatbilst šiem kritērijiem.”
Otrajam konkursam bija pieteikušies pieci pretendenti, bet vērtēšanai tā otrajā kārtā tika virzīti trīs. “Otrajā konkursā pretendenti bija jau ar augstāku sagatavotības līmeni, tomēr diemžēl Valsts kancelejas organizētā komisija nevienu neizlaida cauri,” saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība).
Patlaban Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija kopīgi izvērtē iespēju jauno Maksātnespējas administrācijas direktoru izraudzīties no valsts pārvaldē strādājošo vidus.
Tomēr Rasnačs neizslēdz iespēju – lai atrastu kvalificētu maksātnespējas jomas uzraugu, varētu būt nepieciešams vēl viens konkurss. Tieši par to šobrīd diskutējot Valsts kanceleja un Tieslietu ministrija.
Kā galveno iemeslu, kādēļ neveiksmi cieta arī otrais konkurss uz Maksātnespējas administrācijas direktora vietu, Rasnačs nosauc pretendentiem izvirzītās prasības. Tās esot visai augstas, jo no Maksātnespējas administrācijas direktora tiekot sagaidīta aktīva līdzdalība nozares sakārtošanā.
Uz problēmām maksātnespējas nozarē un tā dēvēto maksātnespējas karteļu pastāvēšanu jau ilgstoši norādījusi kā Ārvalstu investoru padome Latvijā, tā arī Latvijas Komercbanku asociācija un citas uzņēmēju organizācijas.
Valsts kontrole pērn publiskotā revīzijas ziņojumā lēsa, ka valsts iestādes un kapitālsabiedrības nepilnu divu gadu laikā izbeigtos maksātnespējas procesos zaudējušas aptuveni 434 miljonus eiro. Lielāko daļu no šīs summas, kuru Tieslietu ministrijā gan nosauca par pārspīlētu, veido Valsts ieņēmumu dienesta norakstītie nodokļu parādi.