Par prezidenta vēlēšanu rezultātu daudz strīdu un maz skaidrības. Ne tikai par to, kurš būs prezidents, bet arī par to, kurš prezidentu vēlēs - vai tā būs Saeima kā līdz šim, vai tomēr tauta.
Noslēpumainību uztur spēkā arī esošais prezidents Andris Bērziņš. Šonedēļ prezidents „Panorāmai” minēja divus iemeslus, kuru dēļ vēl nevarot pateikt – vai kandidēs uz otro termiņu vai tomēr nē.
Viņš skaidroja, ka tagad Latvijai ir atbildīgs brīdis, no gada sākuma uzņemoties Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus, turklāt aizvien nav skaidrības, vai prezidentu vēlēs parlaments vai tauta. Ir zināms, ka opozīcijā esošā Ingunas Sudrabas partija „No sirds Latvijai” iesniegs Saeimā iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Taču šī likuma iniciatīva vēl nav iesniegta un skaidrs, kāda tā būs, norādīja prezidents.
Viņš solīja, ka par savu lēmumu paziņos, kad Latvijas prezidentūra jau pirmajos trijos mēnešos ieies sliedēs un tas nebūs ātrāk par aprīli, un „1.aprilis tas arī nebūs”.
Pēdējos 15 gados socioloģiskās aptaujas liecina, ka iedzīvotāju vairākums – ne mazāk par 74% - atbalsta tautas vēlētu prezidentu, bet šogad šo ieceri atbalstīja pat 82%.
Politoloģijas zinātņu doktors Jānis Ikstens atzina, ka „tautas vēlēts prezidents ir kā tablete slinkam cilvēkam, jo ar tabletēm var izdarīt brīnumlietas, knapi pakustinot vienu roku”. Tāpat arī daļa sabiedrības domā, ka tautas vēlēts prezidents atradīs pareizu attīstības mērķi, tā sasniegšanas līdzekļus vai vēl kaut ko.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš savukārt sprieda – ja Saeima izšķirtos par tautas vēlētu prezidentu, Bērziņam varētu parādīties spēcīgi konkurenti, ja pieteiktos kāds no nedaudzajām autoritātēm.
Šādas autoritātes varētu būt mākslas jomas autoritāte Imants Lancmanis un mācītājs Juris Rubenis. Taču neviens no viņiem nav pat devis mājienu, ka būtu ieinteresēti kandidēt.
Ja prezidentu arī turpmāk vēlēs Saeima, neoficiāli izskan, ka šim amatam varētu virzīt partijas „Vienotība” priekšsēdētāju Solvita Āboltiņa, bet Nacionālā apvienība varētu virzīt Satversmes preambulas idejas autoru Egilu Levitu.
