Pats Bondars tvirerī paziņoja, ka ir piekritis tam, ka LRA viņu virzītu kā Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu.
Jā, esmu piekritis tam, ka LRA veidojošās partijas mani izvirza kā Latvijas Valsts prezidenta amata kandidātu!
— Mārtiņš Bondars (@MartinsBondars) January 29, 2015
Bondars Latvijas Radio pastāstīja, ka LRA izvirzījusi viņu Valsts prezidenta amatam, apspriežot šo kandidatūru arī ar sadarbības partneriem un biedriem pirms oficiālais kandidāta pieteikuma iesniegšanas Saeimā.
Mārtiņš Bondars
Dzimis 1971.gadā
Izglītība:
1991.gadā beidzis Rīgas 3.vidusskolu
studējis Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē
1996.gadā beidzis Leiklandas koledžu ASV, starptautiskā biznesa bakalaurs
2011.gadā pabeidzis Hārvardas Universitāti, Publiskās Pārvaldības Maģistrs
Karjera:
bijis profesionāls basketbolists
strādājis AS "Latvijas Unibanka"
1998.gads - AS "Interbaltija Invest" valdes priekšsēdētājs
1998.gadā kļuvis par premjera Krištopana biroja vadītāju
1999.-2006.gads - Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs
2001.gadā kandidēja uz Rīgas domi, taču neievēlēts
2006.-2009.gads - AS "Latvijas Krājbanka" valdes priekšsēdētājs
2009.-2010.gads - AS "Latvijas Krājbanka" padomes loceklis
Kopš 2011.gada SIA PBK valdes priekšsēdētājs
2013.gadā nodibinājis uzņēmumu SIA "T6B"
2014.gadā ievēlēts Saeimas vēlēšanās no partijas "Latvijas Reģionu Apvienība"
*aģentūras LETA arhīvs
„Man tas ir milzīgs uzticība kredīts un esmu pateicīgs kolēģiem par šo uzticību,” atzina Bondars.
Viens no iemesliem, kāpēc LRA izvirza prezidenta amata kandidātu jau šobrīd, ir tās, ka prezidenta darbs nav iedomājams bez sabiedrības uzticības, skaidroja Bondars.
Sabiedrībai jāatbalsta prezidents jau no pirmās dienas, nevis jāmēģinās saprast, kas tas par cilvēku ievēlēts, ko Saeima gribējusi, tāpēc jau tagad varēs apspriest kandidātu, norādīja Bondars.
„Apspriežot prezidenta kandidāta izvirzīšanas jautājumu, tika nopietni analizēts – kādu prezidenta kandidātu sagaida Latvijas cilvēki. Un mūsu stingrā pārliecība ir, ka tāds kandidāts ir Martiņš Bondars,” paziņojumā medijiem skaidro LRA Pārstāvju sapulces priekšsēdētājs Andrejs Ence.
LRA uzskata, ka Latvijas Valsts prezidentam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem:
- jāspēj izmantot savu statusu tā, lai Latvija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā spētu realizēt savas politiskās intereses, t.i., valsts drošību, labklājību un visas valsts attīstību;
- jāspēj formulēt Latvijas pozīciju tā, lai tā būtu sadzirdētā un respektēta starptautiskajā sabiedrībā;
- jābūt spējīgam formulēt Latvijas sabiedrībai gan Latvijas iekšpolitiku, gan ārpolitiku, jo tikai tā var gūt sabiedrības atbalstu un tikai tad prezidents varēs būt ietekmīgs politikas veidotājs;
- jābūt spējīgam formulēt un paust Latvijas pozīciju ārpolitiski – tā, lai to sadzirdētu un respektētu politiskie partneri un arī politiskie pretinieki;
- jābūt sabiedrības uzticības mandātam, jo, ja tāda nav, tad prezidenta ietekme un spēja pildīt pilnvērtīgi savus pienākumus ir ierobežota;
- jābūt tādam, kas nebaidās no atklātām vēlēšanām un ir spējīgs gūt tajās uzvaru;
- jābūt ar aktīvas publiskās politikas pieredzi un „vēlēšanu rūdījumu, jo tikai tā var novērtēt politiķa patieso dabu, spēju izturēt stresu un būt neatlaidīgam, ejot uz savu izvirzīto mērķi”.
Jau ziņots, ka pašreizējais prezidents Andris Bērziņš, kura pilnvaru termiņš beidzas šovasar, pagaidām nav paziņojis savu lēmumu par kandidēšanu uz otro termiņu. Iepriekš viņš solīja, ka par to paziņos ne ātrāk kā aprīlī. Bērziņš skaidroja, ka tagad Latvijai ir atbildīgs brīdis, no gada sākuma uzņemoties Eiropas Savienības Padomes prezidējošās valsts pienākumus, turklāt aizvien nav skaidrības, vai prezidentu vēlēs parlaments vai tauta, jo šādu iniciatīvu izskata parlamentā.
Savukārt ZZS jau paziņoja, ka atbalstīs Bērziņu, ja viņš kandidēs.
Ja prezidentu arī turpmāk vēlēs Saeima, neoficiāli izskan, ka šim amatam varētu virzīt partijas „Vienotība” priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, bet Nacionālā apvienība varētu virzīt Satversmes preambulas idejas autoru Egilu Levitu.