Atšķirīgas cerības uz tiesas iznākumu
Vispirms piereģistrēšanās un pēc tam metāla detektora iziešana. Ar šādu procedūru bija jārēķinās visiem, kas vēlējās apmeklēt pirmo sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Tā notika Ķīpsalas izstāžu centra konferenču zālē, jo tiesu zāles nevar uzņemt tik daudz procesa dalībnieku. Zālē bija 460 vietas, provizoriskais dalībnieku skaits bija aptuveni 300, un vairākums vietu zālē bija aizņemtas. Lielā dalībnieku skaita un reģistrācijas dēļ tiesas sēde sākās par 50 minūtēm vēlāk.
Gaidot tiesas sēdi, uzjundīja atmiņas par 21.novembrī notikušo. „Fiziski es necietu, es esmu psiholoģiski cietusi. Saprotiet, pirmos divus mēnešus es varēju aiziet gulēt tikai piecos no rīta, un joprojām lietoju antidepresantus. Dzīvoju kā murgā,” saka kāda sieviete, piebilstot: “Tiesa visu nolems. Protams, cilvēki ir vainīgi, visi tie projektētāji, neprofesionāli.”
Broņislavs Zolitūdes traģēdijā zaudēja meitu, un par tiesas gaitu viņš ir pesimistiski noskaņots: „Tiesa vilksies tik ilgi, kamēr visi cietušie apmirs, jau no cietušajiem trīs ir miruši. Un tiesa vilksies gadu gadiem, kāds no apsūdzētajiem saslims ar iesnām vai ko. Tiesu atliks, un pa pusgadu tiesa būs, un tā tiesa vilksies desmit gadu. Kamēr būs noilgums.”
Bojāgājušā ugunsdzēsēja Viļņa Šteinīša mamma pirms tiesas atzina, ka necer uz taisnīgu lietas iznākumu: “Man ir ļoti sāpīgi.. - Kāpēc jūs nolēmāt būt tomēr klāt? - Es gribu paskatīties viņiem acīs. - Uz kādu iznākumu jūs cerat šajā prāvā? - Es ne uz ko neceru… Es domāju, ka viņi izies atkal sveikā cauri.”
Savukārt Santas mamma, kuras meita gāja bojā, strādājot veikalā “Maxima”, ir gandarīta vismaz par to, ka pēc traģēdijas uzlabojušies tagadējo darbinieku apstākļi: “Nu, es ceru, ka būs labāk, nekā bija. Tagad kaut kādas pārmaiņas ir notikušas vispār. - Ticat, ka īstie vainīgie saņems sodu? - Nu, to ir grūti pateikt..Nu, cerēsim.. cerība jau, kā saka, mirst pēdējā.”
Iztiesāšanu turpinās martā
Otrdien pirmajā tiesas sēdē Zolitūdes traģēdijas krimināllietā pārsvarā tika skatīti procesuāla rakstura jautājumi. Jāatzīmē, ka tiesas sēde notika ar tulkojumu krievu valodā, pēc katra teikuma vai pāris, to tulki iztulkoja visiem klātesošajiem dzirdot. Lai arī iepriekš izskanēja prognozes, ka tiesneši varētu sevi atstatīt un varētu būt noraidījums tiesnešu sastāvam, jo viņi pazīstot atsevišķus procesā iesaistītus cilvēkus, tika nolemts, ka lietu izskatīs iepriekš apstiprinātajā tiesnešu sastāvā.
Tāpat arī tiesa izlēma jautājumu, vai tiesu sadalīs atsevišķos procesos, tā kā uzņēmums “Maxima Latvia” šajā lietā ir gan cietušās personas statusā, gan personas statusā, pret par kuru tiesai būs jālemj saistībā ar noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Tiesa nolēma lietu skatīt vienā procesā.
Tiesa nolēma tiesas sēdi atlikt, lai "Maxima Latvija" atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar tās interešu pārstāvību. Izskanēja bažas, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir "Maxima Latvija" juridiskās palīdzības sniedzējs, nonāk konfliktējošā situācijā. Tāpēc tiesa nolēma atlikt lietas skatīšanu, un nākamo tiesas sēdi noteikt martā. To izdzirdot, atskanēja dažu vīlušos cietušo izsaucieni no zāles. Tika noteiktas arī tiesas sēdes nākamā gada garumā.
Uz ātru procesu necer
Cik raiti šī lieta ritēs, vispirms jau atkarīgs no tiesas, norāda viens no valsts apsūdzības uzrādītājiem šajā krimināllietā Agris Skradailis: „Manas prognozes, protams, nav iepriecinošas, lietai tomēr būs nepieciešams samērā ilgs laiks. Es negribētu prognozēt, nosaukt pat aptuveno skaitli, ciparu. Bet, jā, viennozīmīgi vairāk par gadu, viss atkarīgs no darba ritma.”
Advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv vairāk nekā 50 cietušo, saka ir pesimists attiecībā uz lietas izskatīšanas raitumu. Šādā garā procesā rezultāts nav taisnīgs, jo taisnīgs spriedums iespējams tikai ātrā procesā ar ātriem tiesu lēmumiem. „Jau saviem klientiem teicu, ka mēs varam rēķināties ar daudziem gadiem. Bet, lai nebūtu tikai pesimisms, varu pateikt arī pozitīvo lietu. Tīri tehniski organizācija pirms tiesas sēdes bija gandrīz perfekta, cik nu perfekta pie tik liela cilvēku skaita ir iespējama, jo ir jāpārbauda katrs, kas ieradies. Lielākā problēma ir tulkošanas režīms, pie šāda režīma skatīsim ļoti ilgi, un tas nebūs kvalitatīvi, jo izteikties ir salīdzinoši grūti,” norāda Gobzems.
Lai gan iepriekš ģenerālprokurors pauda, ka šis lietas iztiesāšana aizņems vismaz gadu, arī Zolitūdes tiesas priekšsēdētājs Erlens Ernstsons šādu prognozi dēvē par pārāk optimistisku: “Es domāju, ka tā ir visnotaļ pārāk optimistiska, bet es to, protams, nevaru noprognozēt – gads vai divi. Kā esmu visur uzsvēris un uzsveru, lietas izskatīšanas process atkarīgs tikai un vienīgi no lietas dalībniekiem – vai viņi paši nemēģinās kavēt šo procesu.”
Šajā krimināllietā tiesas sēdes noteiktas līdz pat nākamā gada decembrim.
