Plkst.10 notiks dievkalpojums Rīgas Svētā Jāņa baznīcā, pēc kura notiks gājiens pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, kuru organizē "Daugavas Vanagi". Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" dienas pirmajā pusē rīkos sapulci Brīvības pieminekļa laukumā un piegulošajos parkos.
Nacionālradikālās biedrības "Gustava Celmiņa centrs" vadītājs Igors Šiškins no plkst.11 līdz plkst.13 rīkos piketu pie "Laimas" pulksteņa.
Bet "Latvijas Antinacistiskā komiteja" plkst.13 noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu fašisma upurus.
No plkst.9 līdz plkst.10 pie Krievijas un Vācijas vēstniecības notiks pikets "par taisnīgu attieksmi pret leģionāriem un Latvijas vēsturi". Rīkotāji vēsta, ka pikets tiek rīkots, lai sabiedrībai un medijiem atgādinātu par PSRS un nacistiskās Vācijas īstenoto prettiesisko rīcību okupētās Latvijas teritorijā 2.pasaules kara laikā.
Saskaņā ar Valsts policijas norādījumiem laukumā pie Brīvības pieminekļa izvietos norobežojošas barjeras.
Pēc Valsts policijas norādījuma no plkst. 6.00 līdz pasākumu beigām nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība:
- Skārņu ielā;
- Jāņa sētā;
- Kaļķu ielas posmā no Šķūņu ielas līdz laukumam pie Brīvības pieminekļa;
- Meistaru ielas posmā no Amatu ielas līdz Kaļķu ielai;
- Kalēju ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai;
- Riharda Vāgnera ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai;
- Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Gleznotāju ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī;
- Aspazijas bulvārī no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai;
- Raiņa bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai;
- laukumā pie Brīvības pieminekļa.
No plkst. 00.00 līdz plkst. 16.00 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt, izņemot operatīvo transportu, kā arī nepieciešamības gadījumā atstātie transportlīdzekļi tiks pārvietoti uz tuvāko atļauto vietu:
- Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai;
- Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra abās pusēs, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai;
- Raiņa bulvāra kreisā pusē, posmā no ēkas Raiņa bulvārī 9 līdz Brīvības bulvārim (izņemot diplomātisko transportu);
- Skārņu ielā;
- Kaļķu ielas posmā no Kungu ielas līdz Brīvības pieminekļa laukumam;
- Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā un virzienā no 13.janvāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.
1944.gada 16.martā sākās Latviešu leģiona cīņas pret Sarkano armiju pie Veļikajas upes Krievijā, kuru dēļ organizācija "Daugavas Vanagi" 16.martu sāka atzīmēt kā Latviešu leģiona atceres dienu. Savulaik likumā "Par svētku un atceres dienām" 16.marts bija Latviešu karavīru atceres diena, bet 2000.gadā to no likuma svītroja.
Ārlietu ministrija, izskaidrojot vēsturiskos notikumos, norāda, ka Latviešu leģiona izveide bija nacistu noziegums, jo atbilstoši 1907.gada Hāgas konvencijai okupēto teritoriju iedzīvotājus ir aizliegts iesaukt bruņotajos spēkos. Vārds "brīvprātīgais" tika piekabināts, lai apietu šo konvenciju. Par izvairīšanās no iesaukšanas leģionā draudēja cietuma, bet vēlāk – nāves sods.
Latviešu leģions bija frontes vienība, un trešdaļa tās kareivju krita frontē. Neviens no leģiona nekad nav atzīts par vainīgu kara noziegumos kā leģiona dalībnieks. Tie Latvijas iedzīvotāji, kuri piedalījās nacistu izdarītajos noziegumos, kuri bija atbildīgi par tiem, pēc kara tika tiesāti, uzsvērusi ĀM.
16.marta pasākumos netiek izmantota nekāda nacistu simbolika, kuru lietošana publiskos pasākumos Latvijā ir aizliegta, tāpat kā bijušās PSRS simbolika. ĀM norāda, ka par 16.martu Latvijas valdības nostāja ir konsekventa – šī nav oficiāla piemiņas diena. Oficiāli Latvija kritušos karavīrus piemin 11.novembrī.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass LTV “Rīta Panorāmai” pastāstīja, ka kārtību Rīgas centrā palīdzēs nodrošināt arī aptuveni 210 pašvaldības policisti.
Policija strādās pastiprinātā režīmā, pašvaldības policijas galvenais uzdevums būs nepieļaut sabiedriskās kārtības pārkāpumus, ar savu klātbūtni atturēt cilvēkus no nekārtībām.
Lūkass arī aicināja iedzīvotājus neļauties provokācijām, neiesaistīties, ja kāda puse mēģinās provocēt kārtības neievērošanu, un uzklausīt policijas norādes, pārvietojoties pasākumu norises vietā.
Pašlaik policijas rīcībā nav nekādu ziņu par milzīgiem riskiem, kas būtu parādījušies pēdējā laikā, Valsts policija pagājušajā nedēļā kopā ar Drošības policiju monitorēja situāciju un gatava nodrošināt kārtību, intervijā LTV “Rīta Panorāmai” sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Nav pamata uzskatīt, ka būtu kāds apdraudējums, bet gan pastāv iespēja, ka sāksies kādas spontānas darbības, uz kurām policija gatava reaģēt, pauda Ķuzis. Taču viņš norādīja, ka nekas neliecina, ka Latvijā būtu kāda spriedze.
Viņš atzina, ka katru gadu 16.marts ir jauna situācija, arī šogad tā atšķiras, ņemot vērā situāciju Ukrainā un Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, kas liek policijai plašāk un dziļāk vērtēt situāciju. Tāpat policijai ir izstrādāta komunikācijas taktika, lai spētu komunicēt arī kādās īpašās situācijās.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) intervijā Latvijas Radio atzina, ka 16.martu Latvijai nedraudzīgie spēki var izmantot, lai diskreditētu ES prezidējošo valsti, parādot, ka šeit atdzimstot fašisms.
Scenārijs un pasākumu dalībnieki ir tie paši, kas iepriekšējos gados, un tradicionāli viņiem var būt vēlme izraisīt ne tikai vārdisku, bet arī fizisku konfrontāciju. Drošības iestādes jau labu laiku strādāja pastiprinātā režīmā un ir gatavas reaģēt. Vairākas personas arī iekļautas “melnajā sarakstā” un nevarēja iebraukt Latvijā, pastāstīja ministrs.
Taču viņš aicināja iedzīvotājus, kuri nav pasākumu dalībnieki, bez vajadzības neuzturēties pasākumu norises vietās, lai neveidotu pūli un neradītu iespējas provokācijām.
Vēsturnieks Ainārs Lerhis LTV “Rīta Panorāma” skaidroja, ka būtiskākā pretruna, kas saistīta ar Latviešu leģionu, ir tas, ka vēl pirms leģiona izveides Vācijas okupācijas vara Latvija veidoja kārtības policijas bataljonus un daļa no tiem vēlāk iesaistījās arī leģionā. Lai gan pats leģions piedalījās tikai kaujas darbībās frontē, policijas bataljonos dienējušie piedalījās arī represijās, apsargāja koncentrācijas nometnes.
Taču atsevišķi cilvēku ieplūšana leģionā nepadara visu leģionu par noziedzniekiem, leģions piedalījās tikai kaujās frontē, norādīja Lerhis.
Viņš skaidroja, ka Baltijas reģionā atšķirībā no rietumvalstīm bija nevis viena, bet divas okupācijas varas, kuras piecu gadu laikā nomainījās trīs reizes. Dubultokupācijas laikā izmisumā cilvēki pieņēma dažādus lēmumus, jo Latvijas valdība vairs nepastāvēja un nedeva norādes iedzīvotājiem, kā rīkoties.
Šo dienu Latvijai nedraudzīgie spēki sākuši izmantot, lai mēģinātu diskreditēt valsti, sākot no 1998.gada.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) LTV “Rīta Panorāmai” pastāstīja, ka šogad drošības iestādes liegušas iebraukt Latvijā vairākiem desmitiem cilvēku, kuri vēlas diskreditēt valsti starptautiskas sabiedrības acīs.
Tie ir cilvēki gan no kaimiņvalstīm, gan no citām Eiropas Savienības valstīm, kuri uztur Krievijas kultivēto ideju par fašisma atdzimšanu, atklāja Āboltiņa.
Viņa arī norādīja, ka Latvijas sabiedrība sasniegusi zināmu briedumu un izprot situāciju, tāpēc Āboltiņa cer, ka cilvēki nepakļausies provokācijām.
Jau agri no rīta pie Brīvības pieminekļa biedrība “Nacionālo karavīru atbalstam” sākusi pieteikto sapulci. Vairāki jaunieši pie pieminekļa dala bukletus, kuros viņi, pēc pašu vārdiem, apkopojuši faktus un mītus par leģionu, informēja Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs.
No rīta pie pieminekļa viss ir mierīgi, kārtību sargā daudz policistu. Kāds krievvalodīgais gan mēģināja iesaistīties vārdu apmaiņā ar aktīvistiem, nosaucot viņus par stulbeņiem, taču jaunieši uz to nereaģēja.
Daži cilvēki, dodoties savās ikdienas gaitās, arī apstājas un noliek ziedus pie pieminekļa, taču ziedu tur vēl nav daudz.
1998.gadā 16.datums oficiāli tika noteikts par piemiņas dienu – vēlāk statuss atcelts, tomēr tā kļuva par konfrontācijas dienu, ko īpaši naski izmanto Krievija propagandas nolūkos. Dažādas organizācijas 16.marta pasākumiem rezervē un piesaka vietas jau ļoti laicīgi – pat vairākiem gadiem nākotnē.
1998.gadā Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš un Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots piedalās leģionāru atceres pasākumos, 1999.gadā tos pavada jau piketi, bet būtiskākā saķeršanās notiek 2005.gadā - pie Brīvības pieminekļa izceļas nekārtības, kad sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, cenšas nosprostot gājēju pāreju pie "Laimas" pulksteņa, gaidot "Kluba 415" rīkotā leģionāru atceres gājiena dalībniekus. Tie tiek apmētāti ar olām, ir aizturētie.
Nākamajā gadā, lai nepieļautu neko līdzīgu, jau naktī policija iežogo Brīvības pieminekli, laukumu ap pieminekli un teritoriju starp viesnīcu "Roma" un ēstuvi "McDonald's". Kārtības sargu tajā dienā ir vairāk nekā dalībnieku.
Īsi pirms pulksten deviņiem nemieru pie Brīvības pieminekļa sagādāja vien Valsts policijas automašīnas, kas ar sirēnām konvojēja autobusus, ar kuriem atveda Rīgas pašvaldības policistus. Policistu ap pieminekli daudz, bet jaunieši no biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam", kuri plānoja visu dienu dalīt bukletus, pirms pulksten deviņiem vairs tikai pa retam piegāja pie kāda garāmgājēja, ziņoja Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs.
Rīgas centrā koncentrējas ievērojami policijas spēki
Uz Leģionāru piemiņas dievkalpojumu Jāņa baznīcā pulcējās aptuveni 200 cilvēki. Ieradusies arī Saeimas priekšsēdētaja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība). Uz dievkalpojumu ieradušies pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki. Ap baznīcu arī ir daudz policistu, kā arī kādas privātās apsardzes firmas apsargi, novēroja Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs.
Skārņu ielā ārpus baznīcas jau pulcējas vairāki desmiti cilvēku, gatavojoties piemiņas gājienam. Viņiem ir gan Latvijas valsts karogi, gan arī Lietuvas un Igaunijas karogi.
Tikmēr piketā pie Krievijas vēstniecības piedalās gandrīz 20 cilvēku, novēroja aģentūra BNS.
Sanākušie tur rokās plakātus, kuros minēts, ka latviešu leģiona izveide 1943.gada bija starptautisko tiesību pārkāpums, un ka leģionāri ir upuri, mevis nacisti. Kāds vīrietis rokās tur arī Ukrainas karogu.
Protesta akcija notiek klusumā.
Nedaudz vēlāk piketētāji devās uz Vācijas vēstniecību, kur akcijas dalībnieku skaits sasniedza 30.
Pasākums notika bez starpgadījumiem, un plkst.10 piketētāji izklīda.
Kāds piketā sastapts vīrietis, kurš atteicās izpaust savu vārdu, aģentūrai BNS pastāstīja, ka piedalās visās protestakcijās, jo cīnās pret netaisnībām. Vīrietis veltīja pārmetumus Latvijas valdībai, kas, viņaprāt, nenodarbojas ar pietiekamu Latvijas vēstures skaidrošanu. Viņš arī pastāstīja, ka jau no 17 gadu vecuma bijis aktīvs padomju režīma pretinieks un slepenībā uzvilcis vairākus Latvijas karogus.
Gājiena dalībnieki pulcējas pie baznīcas.
Video tiešraidi var vērot šiet
Pie baznīcas sapulcējušies sirmgalvji atceras kara laika notikumus. Kāds vīrietis stāsta par ģimeni, kurā no pieciem brāļiem divi dienējuši leģionā, bet viens – padomju armijā, un visi viņi gājuši bojā kara laikā.
Cilvēki ar karogiem pulcējas gan pie Jāņa baznīcas, gan pie paša Brīvības pieminekļa.
Pēc dievkalpojuma piemiņas gājiena dalībnieki dodas uz Brīvības pieminekli, gājiena maršrutā arī ir daudz policistu, kuri izveidoja “koridoru” gājienam. Gājienā piedalās arī Nacionālās apvienības politiķi.
Sasniedzot Kaļķu ielu, gājiena dalībnieki sākuši dziedāt “Ak, Latvija, tu zeme svētā, Tevi sargāt mūsu gods!” un citas dziesmas.
Pikets notiek arī pie Vācijas vēstniecības, kurā protestētāji pauž, ka latviešu leģiona izveide 1943.gada bija starptautisko tiesību pārkāpums un ka leģionāri ir upuri, nevis nacisti.
Tikmēr leģionāru piemiņas gājiens bez incidentiem un starpgadījumiem, dažiem priekšā ejošiem dalībniekiem turpinot dziedāt, sasniedza Brīvības pieminekļa laukumu un sākās ziedu nolikšana pie pieminekļa.
Ziedu nolikšanas ceremonija tuvojas noslēgumam, pie norobežojošajām barjerām aizvien pulcējas vairāki desmiti cilvēku, kuri vēro gājienu un arī pauž savu viedokli gan par 16.martu, gan citām sociāli politiskām aktualitātēm.
Tik patīkams klusums šoreiz 16.martā no okupantu puses. Paldies drošībniekiem un policijai, kas savu pienākumu pildījuši godam! #16marts
— Jānis Iesalnieks (@JanisIesalnieks) March 16, 2015
Očeņ skučno ( ļoti garlaicīgi) secina kāda Krievijas TV kanāla operators.
— Aija Kinca (@AijaKinca) March 16, 2015
Pasākums noritēja ļoti mierīgi, ziedi pie pieminekļa nolikti, Brīvības pieminekļa laukumā vēl stāv goda sardze ar Latvijas un Lietuvas un Igaunijas karogiem, tiek dziedātas patriotiskās dziesmas.
Gājiena dalībnieki atzina, ka šogad pasākums noritēja mierīgāk nekā citus gadus. Viņi pauda gandarījumu, ka viss ir mierīgi un var iztikt bez apsaukāšanas par fašistiem un citas konfrontācijas, stāstīja Latvijas Radio korespondents Edgars Kupčs.
Aptuveni pusstundu pēc ziedu nolikšanas ceremonijas daži vecāka gada gājuma cilvēki pie Brīvības pieminekļa vēl turpināja asas diskusijas par Latvijas okupācijas faktu.
Cilvēki, kurus dēvē par leģionāriem, nav Latvijas varoņi, šodien, vērojot leģionāru atceres dienas gājienu, žurnālistiem sacīja Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktors Efraims Zurofs.
"Šie cilvēki nav pelnījuši būt šeit, jo viņi cīnījās nacistiskās Vācijas pusē," sacīja Zurofs.
Viņš sacīja, ka Latvijā tiek kultivēts mīts par to, ka leģionāri ir cīnījušies Latvijas neatkarības vārdā. Tomēr aktuāls jautājums joprojām esot - kas tad ir īstie Latvijas varoņi? "Cilvēki, kas slavē nacismu, nav varoņi," viņš piebilda.
Zurofam mēģināja oponēt kāda gājiena dalībniece, kas savulaik ir izsūtīta uz Sibīriju. Tomēr garāka vārdu apmaiņa abiem nesanāca, jo Zurofs devās prom.
Pakāpeniski laukumā pie Brīvības pieminekļa pulcējas “antifašisti”. Viņi sāk ģērbties baltos aizsargtērpos un lūguši medijus paiet trīs metrus tālāk, lai ļautu viņiem pārģērbties. Pasākuma dalībniekiem uz tērpiem ir dzelteni uzraksti "Dezinfekcija", bet rokās - slotas un spaiņi.
“Mēs esam dezinfekcija, mums daudz darba, jo brūnais mēris uzbrūk,” klātesošajiem medijiem skaidroja “antifašistu” pasākuma dalībniece pa ceļam uz Brīvības pieminekli.
Sasnieguši pieminekli, “antifašisti” sāka mazgāt asfaltu, krieviski skaidrojot, ka pēc brūnā mēra ir jāmazgā, jārūpējas par tīrību. Aptuveni desmit pasākuma dalībnieku aktivitātes gan vēroja kupls mediju pulks.
Daži aiz barjerām sapulcējušies cilvēki, vērojot šīs aktivitātes, ar skumju ironiju noteica, ka “laikam mēs esam tie fašisti”.
Pēc tam antifašisti nostājušies pie Brīvības pieminekļa, turot rokās attēlus ar nacisma upuriem.
Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Konstantins Dolgovs jau paziņojis, ka Maskava leģionāru piemiņas gājienu uzskata par necieņu pret Otrā pasaules kara upuriem. Viņš arī pieļāva, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāpiespiež Rīga pārtraukt šo “starptautisko tiesību pārkāpumu”, ziņo Krievijas masu mediji.
Krievijas Ārlietu ministrija norāda, ka leģionāru piemiņas gājiens ir kauns Latvijai.
“Ir jārunā par to, ka daudzās ES valstīs vērojams bīstams, straujš ksenofobijas, agresīvā nacionālisma, neonacisma uzplaukums, naida un agresijas, tai skaitā pēc sociālajiem un rasu pazīmēm, uzplaukums,” pauda Dolgovs.
“Visā Eiropā vērojama galēji labējo un ekstrēmistisku kustību pieņemšanās spēkā. Faktiski galēji labējie strauji raujas pie varas, vietējā līmenī viņi jau varu dabūjuši un negrasās pie tā apstāties,” atzīmējis Dolgovs.
