Viņa atkārtoti norādīja, ka esošo VID darbinieku pārcelšana darbā citas valsts iestādēs nav mēģinājums atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem, bet gan solis, lai mazinātu jebkādus riskus. Šīs darbinieku rotācijas tiks veiktas 23.maijā.
Savukārt vairākas pārmaiņas VID iekšienē tiks ieviestas 11.maijā. Tās tostarp skars pašreizējo VID ģenerāldirektores vietnieku noziedzības apkarošanas jomā Kasparu Čerņecku, kuru pārcels darbā Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā.
Kopumā rotācijas skars 39 VID darbiniekus, no tiem septiņi tiks pārcelti darbā uz citām iestādēm. "Šobrīd mēs runājam par pārcelšanu Valsts ieņēmumu dienestā 39 darbiniekiem, no tiem 22 ir vadītāji un 17 ir nodarbinātās personas. Ārpus Valsts ieņēmumu dienesta – šobrīd ir pieņemti lēmumi par septiņu darbinieku, tai skaitā vadītāju, pārcelšanu uz citām (iestādēm)," sacīja Pētersone.
Pēc Pētersones teiktā, daži vadoši amati VID ir vakanti, tostarp dienesta vadītāja vietnieka amats noziedzības apkarošanas jomā, kā arī vietnieka amats muitas jomā jeb Muitas pārvaldes direktora amats. Tāpat vakants ir VID Nodrošinājuma pārvaldes vadītāja amats, jo līdzšinējais vadītājs Aigars Undzēns pāries strādāt uz Valsts reģionālās attīstības aģentūru.
Pētersone norādīja arī, ka ir paredzēts veidot Nodokļu policiju, apvienojot Finanšu policijas pārvaldi un Muitas policijas pārvaldi.
Tikmēr pašai ģenerāldirektorei un viņas vietniekiem ir pārskatītas atbildības jomas.
Pretēji iepriekš izskanējušajām bažām tie VID darbinieki, kuri tiek turēti aizdomās par pārkāpumu pieļaušanu, netiks pārcelti citos amatos, bet gan sodīti, uzsvēra Ināra Pētersone, pievēršot uzmanību, ka šogad no amata atstādināti jau deviņi darbinieki.
“Disciplinārsodi pirmajos četros mēnešos ir 12 mūsu amatpersonām piemēroti. Tāpat arī ar kriminālprocesuālām metodēm ir uzsāktas krimināllietas, un deviņām amatpersonām ir piešķirts aizdomās turētā statuss. Visos gadījumos mēs vairs neļauj šiem darbiniekiem ieņemt tos amatus, kurus viņi ir ieņēmuši, neskatoties uz to, ka tiesa vēl nav bijusi – mēs atstādinām no amata pienākumu pildīšanas,” skaidroja Pētersone.
Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), vērtējot VID sāktās pārmaiņas, norāda, ka dienests savu solījumu pildīšanu ir sācis veiksmīgi. Viņš arī pauda cerību, ka darba rezultāti atspoguļosies arī iekasēto nodokļu apjomā: “Var droši teikt, ka izmaiņu process VID ir neatgriezeniski jau uzsākts, un turpmākajiem soļiem ir jārezultējas pārredzamā un efektīvā darbā, un jādod arī labāka nodokļu iekasējamība.”
Savukārt finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) pauda, ka amatpersonu rotācijai jākļūst par regulāru pasākumu. Eksperti uzskata, ka ilgstoši strādājot vienā vietā, darbiniekiem rodas ciešas saites gan ar kolēģiem, gan cilvēkiem, ar kuriem šis darbs saistīts, tāpēc rotācija ir viens no līdzekļiem, kā samazināt nākotnes korupcijas riskus.
Rotācijas gan nav sods, atkārtoti uzsvēra kā finanšu ministre Dana Reizniece - Ozola, tā VID ģenerāldirektore, norādot – negodprātīgie darbinieki līdz šim sodīti administratīvi, bet daži – stājušies tiesas priekšā un arī atbrīvoti no amata. "Es vēlreiz uzsveru, ka tā nav negodprātīgo darbinieku rotācija, bet preventīvs pasākums, ar domu, ka šāda vadītāju pārcelšana citos amatos būtu kā regulāra prakse, nodrošinot, ka vadītāji nestrādās ilgāk vienā vietā kā piecus gadus," sacīja Reizniece - Ozola.
Jau vēstīts, ka Čerņeckis iepriekš, komentējot iecerētās VID darbinieku rotācijas, paziņoja, ka tās “saistītās ar politisko fonu” un iesāktajām lietām, kuras saistītas ar Saeimas deputātiem un viņu darbiniekiem. Taču viņš nenosauca konkrētus vārdus un to, kas tieši un ko vēlas panākt. Savukārt otrdien LTV "Panorāmai" viņš savās atbildēs bija vēl strupāks. "Nekā nevērtēju! Zvaniet uz sabiedrisko attiecību nodaļu un piesakiet interviju. Es nevaru runāt bez viņu saskaņošanas (..) Neko nekomentēšu. Man ir laiks domāt, un es arī domāšu (..) Vienkārši domāšu, ko darīt tālāk dzīvē," saka Čerņeckis.
Pēc LTV rīcībā esošās informācijas gan vismaz četri no rotācijā iekļautajiem darbiniekiem ir tā sauktajā VID melnajā sarakstā, kur apkopoti darbinieki, pār kuriem krīt šaubu ēna. Viņi gan netiks pārvietoti VID iekšienē, bet uz Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošo Ieslodzījumu vietu pārvaldi. Kā otrdien atklāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, vieta tur paredzēta arī ilggadējam VID darbiniekam Jurģim Kijonekam, kurš, kā vēstīja kolēģi no "De facto", skaidrā naudā uzkrājis vairāk nekā 87 000 eiro. Arī viņš par gaidāmo darba maiņu runāt nevēlējās. "Jūs ziniet, es strādāju pagaidām VID, un tur mums visa komunikācija notiek caur sabiedrisko attiecību daļu (..) Es jums vēlreiz atkārtoju, visa komunikācija man diemžēl ir caur sabiedrisko attiecību daļu. Es, protams, labprāt gribētu komentēt, bet diemžēl (..) Vēlreiz atkārtoju, visa komunikācija caur sabiedrisko attiecību daļa," pauda Kijoneks.
Savukārt sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Jānis Volberts sacīja, ka rotācija nevar būt vienīgā recepte VID attīrīšanās procesā, uzlabojot iestādes iekšējo drošību un vērtības.
VID vadītāja Pētersone finanšu ministrei iesniedza Finanšu policijas un VID atbildīgo amatpersonu novērtējumu un priekšlikumus, kā atbrīvot no darba dienestā darbiniekus, pār kuriem krīt šaubu ēna un ir aizdomas par negodprātīgu rīcību.
Finanšu ministre uzdeva Pētersonei līdz 1.maijam nodrošināt, lai tie darbinieki, uz kuriem kritusi nopietna aizdomu ēna, vairs nestrādātu VID struktūrās.
Ministre arī uzdeva veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju. Turpmāk šāds rotācijas mehānisms VID struktūrās būs regulārs, un ik pa pieciem gadiem būs jānodrošina vadītāju rotācija.
VID Finanšu policijas reputāciju iedragājuši Latvijas Televīzijas raidījumos „De facto” un „Aizliegtais paņēmiens” atklātie fakti. Proti, pārbaudot vairāku Finanšu policijas pārvaldē strādājošo deklarācijas, LTV raidījums “De facto” atklāja, ka vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns no mātes - skolotājas - saņēmis gandrīz pusmiljonu eiro vērtu mantojumu, tai skaitā – skaidru naudu. Savukārt LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" atklāja, ka Dirnēna ģimenei pieder vērienīgi īpašumi un virkne uzņēmumu, taču naudas izcelsme tajos – neskaidra.
