Pazudis viens dokumentu sējums 200 lapu apjomā.
Pēc informācijas izskanēšanas par, iespējams, izmeklēšanā esošās lietas materiālu pazušanas KNAB gan pieprasījis to atsaukt:
@ltvpanorama @lsmlv KNAB lūdz nekavējoties atsaukt tiko Panorāmā pausto,ka,iespējams,pazuduši dokumenti no izmeklēšanā esošas krimināllietas
— KNAB (@KNABinforme) September 23, 2016
Dokumenti pazuduši pagājušajā nedēļā, un visa tajos atrodamā informācija ir valsts noslēpums. Līdz šim bijuši gadījumi, kad pazūd atsevišķi dokumenti, bet nekad – tik liels apjoms dokumentu.
Centieni sazināties par šo lietu ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku bijuši nesekmīgi, savukārt priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos Jānis Roze apliecināja, ka KNAB informāciju nesniegs.
Arī aģentūrai LETA neizdevās iegūt KNAB apstiprinājumu par materiāla pazušanu, jo, kā norādīja KNAB sekretariāta vadītāja Māra Priedīte, birojs nekomentēs jautājumus, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu pārvaldību.
Vēlāk Satversmes aizsardzības birojs LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.
Arī pēc šīs informācijas KNAB atteicās skaidrot situāciju.
@ivchix KNAB nevar komentēt SAB izteikumus.
— KNAB (@KNABinforme) September 23, 2016
Tikmēr premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) preses pārstāvji pauduši, ka viņš nav saņēmis informāciju par šo gadījumu.
Ministru kabineta noteikumi paredz, - ja institūcijas vadītājam ir pamats uzskatīt, ka notikusi valsts noslēpuma, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas izpaušana vai valsts noslēpuma objekta, NATO vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas nozaudēšana, viņš nekavējoties ziņo augstākam vadītājam un nacionālās drošības iestādei, kas KNAB gadījumā ir Satversmes aizsardzības birojs.
Tāpat noteikumi paredz, ka institūcijas vadītājam ne vēlāk kā nākamajā dienā jāizveido dienesta izmeklēšanas komisija vismaz triju cilvēku sastāvā. Dienesta izmeklēšanas komisijas sastāvā ir institūcijas un attiecīgās valsts drošības iestādes pārstāvji.
Operatīvās darbības likumā teikts, ka uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem - tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.
Attiecībā uz operatīvo uzskaiti likumā teikts, ka operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt, sistematizēt, analizēt, uzglabāt un uzskaitīt publiski pieejamo un slepeno informāciju par personām, faktiem, notikumiem un lietām, kas nepieciešama un kam ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai.
