Ar šādiem skaitļiem pašlaik operē Izglītības ministrija, izstrādājot skolu tīkla optimizācijas plānus, skaidroja ministrs. Viņš gan norādīja, ka attālums līdz skolai nevar būt lielāks par 25 kilometriem, un, ja kādā novadā šis attālums ir lielāks, tad konkrētajā gadījumā tur skolai būtu jāpaliek.
Viņš arī norādīja, ka par skolu nākotni jādomā, ņemot vērā skolēnu skaita dinamiku, jo nav vērts ieguldīt skolās, kurās pēc pieciem vai desmit gadiem nebūs bērnu.
Jautāts, vai kritērijs – divas klases ar vismaz 25 skolēniem katrā - nozīmēs arī skolu optimizāciju Rīgā, ministrs atzina, ka Rīgā skolu tīkls ir nesakārtots, bet atturējās nosaukt, cik skolas varētu skart pārmaiņas, ja šis kritērijs stāsies spēkā.
Šadurskis arī atzina, ka pašvaldības ir būtisks partneris sarunās par skolu reformām, jo tās uztur skolas un ir skolotāju darbadevēji, un neviena reforma nevar notikt bez pašvaldību iesaistes.
Bet, lai gan bieži vien pašvaldības protestē pret skolu apvienošanu vai slēgšanu, ministrs sacīja, ka grib būt optimists un ministrija gatavojas sarunām “no pašvaldību skatupunkta” un piedāvās savu redzējumu skolu tīklam, parādot pašvaldību ieguvumus no tā, ka naudu, ko tērēt nelietderīgi pustukšu skolu uzturēšanai, varēs ieguldīt citās prioritātes.
Šadurskis piekrita, ka iedzīvotāju protesti var arī likt pašvaldībām iebilst pret reformām, jo “visi grib būt populisti”, taču, viņaprāt, sabiedrība ir pietiekami inteliģenta, lai saprastu, kāda ir situācija un kā tā varētu uzlaboties, pateicoties reformām.
Jau ziņots, ka šogad jau saskaņota pirmā skola, ko šogad plānots likvidēt. Bauskas novada pašvaldība un Izglītības ministrija lēmušas slēgt Ozolaines pamatskolu Bauskas novadā, un vēl lēmumi par vairākām citām skolām pašlaik tiek saskaņoti.
Pagājušajā gadā likvidētas sešas skolas un vēl vairāki desmiti skolu un bērnudārzu reorganizēti, apvienojot vairākas izglītības iestādes zem viena jumta un vienas administrācijas.
