"Mana dzīve ir pārvērtusies par elli, bet kādu dienu mēs būsim kopā," tā asarām acīs saka Laila Brice, kuras mazo meitu Katrīnu gandrīz pirms pieciem gadiem izņēma no ģimenes Anglijā, jo mammai bija jādodas uz darbu, bet auklīte kavēja. Auklīte ieradās pēc divām stundām.
Tagad jau gandrīz septiņgadīgās meitenītes atbalstam otrdien pie Saeimas noorganizēts pikets - „apturiet Lailas ģimenes iznīcināšanu, atdodiet Katrīnu Latvijai”, prasīja tā dalībnieki.
Lielbritānijas varasiestādes izlēmušas, ka bērns nododams adopcijai, bez iespējām par viņa likteni uzzināt mātei. Lielbritānija par bērna izņemšanu no ģimenes neinformēja Latvijas pusi.
„Es nekad sevi neatzinu par perfektu māti, taču es esmu vienīgā māte,” saka Laila Brice.
Katrīnas, kura ir arī Latvijas pilsone, liktenis satraucis divas Saeimas komisijas, kas šodien slēgtā sēdē nolēma aicināt Lielbritānijas parlamentu pievērst šim gadījumam uzmanību.
„Tā ir politiska iejaukšanās. Taču šis gadījums ir līdzīgs Pētera Grestes gadījumam, kur arī iesaistījās valsts,” skaidroja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA).
Gada laikā ir aptuveni 20 gadījumi, kad bērni tiek izņemti no ģimenes ārpus Latvijas. Līdzīgi kā pie mums iemesli ir alkoholisms, vardarbība, taču ir vēl kāds būtisks pārkāpums – bērna atstāšana bez uzraudzības.
„Anglijā līdz 12 gadiem bērnu atstāt vienu ir aizliegts. Plus, tur vēl soda par to, ka esi pakļāvis bērnu briesmām,” skaidroja Tieslietu ministrijas Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra.
Par mazās Latvijas pilsones adopciju Anglijā jau sākts tiesas process, un mātei neesot informācijas, kas notiek ar bērnu un kur viņš atrodas, jo Lielbritānijas likums paredz, ka bērns tiek atņemts uz mūžu.
Skudra ļauj noprast, ka izņemot Katrīnu – galējais līdzeklis bērnu nodot adopcijai, ticis pieņemts vēl arī kādu citu iemeslu dēļ, ko viņš neatklāj. Tikmēr Laila Brice ar asarām acīs uzsver, ka viņas dzīve ir pārvērtusies par elli un, lai beidzot tiktos ar savu meitu, viņa ir gatava cīnīties tālāk un meklēt aizsardzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
„Viņa joprojām ir Latvijas pilsone. Taču adoptētāji neļāva viņai tikties ar vēstnieku un pagarināt pasi,” stāstīja Laila Brice.
Gan Saeimas komisija, gan arī Tieslietu ministrija piekrīt, ka ideālā variantā būtu panākt, ka tiesvedība ne tikai par Katrīnu, bet ikvienu bērnu Latvijas pilsoni notiktu Latvijā.
