Tādā veidā būtu noteikta atšķirība starp valsts pārvaldes informēšanas un sabiedrisko attiecību darbu no neatkarīgas preses darba.
Pašvaldību savienībā šo soli vērtē kā signālu pašvaldību informatīvo izdevumu cenzēšanai un nākotnē arī likvidācijai.
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis komisijas sēdē aicināja deputātus neatbalstīt šos grozījumus. Viņš uzsvēra, ka šī lēmuma pieņemšanai vajadzīgas nopietnas diskusijas.
„Lūdzu deputātiem ļoti uzmanīgi attiekties pret šīm izmaiņām un diskutēt par tām tikai tad, kad tiek skatīts viss normatīvo aktu kopums un tiek pieņemti lēmumi ilgtermiņā. Pašvaldību informatīvie biļeteni ir palikuši pēdējie, kas tieši var dot informāciju sabiedrībai. Pārējie informācijas devēji ir starpnieki, kuru patiesos labuma guvējus mēs nezinām, un tas patieso informāciju var novadīt līdz sabiedrībai, kādā vēlmē vien vajag,” uzsver Jaunsleinis.
Savukārt viena no priekšlikuma iesniedzējām deputāte Lolita Čigāne ("Vienotība") uzsvēra, ka pašvaldībām ir tiesības izdot sabiedrisko attiecību izdevumus, lai informētu sabiedrību par savu darbu.
"Mēs par šo jautājumu runājam ļoti ilgi. Likumā par pašvaldībām ir deputātu grupas viedoklis, kas, pēc dažādu juristu atzinuma, pareizā vietā definētu, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums.
Tajā ir apstiprināts, ka pašvaldībai ir tiesības informēt sabiedrību par savu darbu. Šo funkciju neviens negrib pašvaldībai aizliegt. Taču preses izdevums ir kaut kas cits: tas ir brīvā tirgus apstākļos esošs spēlētājs, kas cīnās par savu izdzīvošanu. Ja tam ir jācīnās ar izdevumu, kas pilnā mērā ir pašvaldības finansēts, tad vienkārši tirgus tiek kropļots," uzsver Čigāne.
Atbalstu pašvaldību izdevumu aizliegumam otrdien Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" izteica arī komisijas vadītāja Inese Laizāne (NA). Viņa paskaidroja, ka tādējādi ir demonstrēta izpratne par vārda brīvību.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Jānis Eglītis "Pēcpusdienai" sacīja, ka jau šobrīd likumā ir noteikts, ka pašvaldības nedrīkst nodarboties ar mediju izdošanu. Taču šo normu var apiet. "Kā kurš to saprot, kā kurš jurists to interpretē!" norādīja Eglītis. Viņš gan atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad ministrijai bijis jāskaidrojas ar pašvaldībām par atsevišķu izdevumu pastāvēšanu.
Savukārt reģionālā laikraksta "Neatkarīgās Tukuma ziņas" galvenā redaktore Ivonna Plaude noraida Jaunsleiņa apgalvoto, ka grozījumi tiek pieņemti pārāk sasteigti.
Viņa akcentē, ka runas par liegumu pašvaldībām izdot medijus pastāv jau vismaz četrus gadus. "Protams, ka tas ir sākums. Taču ļoti nopietns sākums," sacīja Plaude, vērtējot Saeimas komisijas lēmumu.
Jau vairākkārt ir vēstīts par reģionālo mediju celto trauksmi, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nereti mēģina darboties līdzīgi neatkarīgajiem medijiem, tādējādi kropļojot mediju tirgu. Uz šiem riskiem norādījusi arī Konkurences padome.