Likumprojekti paredz, ka kopienai tiks atdotas ēkas Rīgā Abrenes ielā 2, E. Birznieka-Upīša ielā 12, kā arī atdot ēku Ludzas ielā 25. Paredzēts, ka attiecībā uz ēku Abrenes ielā tiks kompensēti līdzekļi VAS "Valsts nekustamie līdzekļi", kurus bija paredzēts iegūt, pārdodot šo ēku. Tāpat ir paredzēts kompensēt arodskolai neieņemtās nomas maksas par ēku E. Birznieka - Upīša ielā.
Tāpat kopienai varētu tikt atdoti īpašumi, kas atrodas Jūrmalā Kļavu ielā 13 un Kandavā Lielajā ielā 31.
Lai ēkas patiešām nonāktu kopienas īpašumā, par to trijos lasījumos vēl būs jālemj Saeimas deputātiem.
Kopumā kopiena vēlas 270 īpašumu atgūšanu, taču, kā janvārī izteicās Saeimas Ārlietu komisijas vadītajs Ojārs Kalniņš ("Vienotība") par šiem pieciem īpašumiem ir vismazāk domstarpību.
Kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs iepriekš pauda, ka kopiena sagaida apjomīgu restitūciju, kas paredz vai nu īpašumu atgūšanu vai finansiālu atlīdzību par ēkām, kuras atgriezt vairs nav iespējams.
Ebreju kopiena vairs neprasa atlīdzību par tiem īpašumiem, kur mantinieki ir privātpersonas, bet tikai tiem, kas bijušas sabiedriskas un reliģiskas celtnes. Vecie aprēķini paredzēja atlīdzību aptuveni 32 miljonu latu jeb 43 miljonu eiro vērtībā. Jauni neesot veikti, bet summa varētu būt divkārt mazāka.
Jautājums ap nekustamo īpašumu atdošanu ebreju kopienai ilgst jau gadiem. Pašreizējā notikumu attīstība, kā iepriekš norādīja LTV "Panorāma", ir aizsākusies līdz ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") vizīti ASV, kas sākas ceturtdien. Koalīcijas partijās sākotnēji viedoklis bija atšķirīgs - kamēr "Vienotība" un ZZS atbalstīja īpašumu nodošanu ebreju kopienai, Nacionālā apvienība ieturēja atturīgāku pozīciju. Tiesa, trešdien NA jau kļuva pielaidīgāka, jo kompensācijas no valsts vairs netiek prasītas. 2012.gadā, apgalvojot, ka tieši nesaskaņu dēļ ap ebreju īpašumu restitūciju, no amata atkāpās toreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA).
