Mācību procesa centrā būs jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, iegūst prasmes lietot zināšanas.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka šiem mērķiem plānots atvēlēt gandrīz 14 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda. Lai arī projekta saskaņošana ievilkusies teju gada garumā, pēc neoficiālas informācijas, šonedēļ tam iedota zaļā gaisma.
Vecumnieku skolā jau mācās darot
LTV raidījums “De facto” apmeklējis Vecumnieku vidusskolu, kur vismaz daļēji šī jaunā pieeja jau tiek realizēta. Piemēram, dabaszinību stundā piektklasnieki par Saules sistēmu nemācās, sēžot klasē. Skolēni, sadalījušies nelielās grupās, būvē savas Saules sistēmas, meklē īstās planētu proporcijas un pārrēķina attālumus starp tām, lai modeli var izlikt skolas gaitenī. Pēc tam viņi novērtēs citu grupu darbus, pārmērot modeļus un liekot novērtējumu no nulles līdz trīs.
“Te ir dabaszinības, arī matemātika, arī fizika, kā arī visas prasmes – sadarboties grupās, savstarpēja komunikācija, izvērtēšana – dzīves prasmes,” saka Vecumnieku vidusskolas dabaszinību skolotāja Anda Kuzma.
Viņa norāda, ka skolēniem “ir interesantāk, tā viņi atceras vairāk, nekā iekaļot – viņiem tas paliek atmiņā pēc tā, ko darīja, atceras principu - tas ir galvenais”. Stundas beigās skolēni novērtē arī paši sevi un mēģina saprast, ko ir vieglāk vērtēt – sevi vai citus.
Kompetenču pieejā balstītu izglītību tuvāko sešu gadu laikā plāno visās Latvijas skolās.
“Šim procesam ir jāmainās, jo bērni ir mainījušies. Es jau varu atnākt klases priekšā un viņam lekciju nolasīt, bet tā ir mana lekcija, mans stāsts par šo jautājumu, bet viņam jau galvā paliks tas, ko viņš būs apguvis caur savu pieredzi, ko viņš caur sevi būs sapratis, un tas nozīmē, ka man tas mācību process ir jābūvē savādāk. Tas mācību process jābūvē tā, ka tās zināšanas, kas ir jāapgūst bērnam, ir personiskas,” saka Vecumnieku vidusskolas ķīmijas skolotāja Ilze Cīrule.
“Lai viņš būtu zināšanu konstruētājs, lai viņš būtu zināšanu atklājējs, - [to panākt] ir ļoti grūti!” atzīst skolotāja.
Jaunā pieeja prasa revolucionāras pārmaiņas
Skolas skolotāji šeit izveidojuši savas mācīšanās grupas, kurās kolēģi regulāri apspriež savu darbu, vēro viens otra stundas un analizē kļūdas, lai kļūtu labāki skolēnam. Sākums šim darbam meklējams jau pirms desmit gadiem, kad Vecumnieku vidusskola startēja dabaszinātņu un matemātikas projektā, pēc tam turpināja attīstīties kā skola ar inovatīvu pieredzi, cieši sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centru.
Skolas vadītāja Dace Namsone saka: “Piemēram, fizikā - mēs mācāmies par līdzsvaru, par stabilitāti. Tradicionāli ir tā, ka stāv priekšā skolotājs un stāsta, kā tas notiek un kā tas izskatās. Tas, ko mēs gribētu redzēt, ka skolēnam ir iespēja būvēt torņus un augstceltnes klasē uz vietas un caur darbību pašam nonākt pie secinājuma, kāpēc to torni ir iespējams uzbūvēt – kas ir tie principi, kas ir tam pamatā. Lai varētu fokusēties uz būtību, uz jēgu, uz galveno. Un tad lai varētu izvērtēt, kas man ir sanācis, kas nav sanācis, kāpēc man nesanāca, - lai klasē ienāktu saruna, lai visu laiku notiktu iešana dziļumā”.
“”Domāt, sarunāties, sadarboties, meklēt atbildes uz jautājumiem “kāpēc”. Un tas ir ļoti atšķirīgi no tā modeļa, kas ir mūsu tradīcijā,” atzīst Namsone.
Latvijā ir vairākas skolas, kurās aizvien plašāk izmanto kompetenču pieeju skolēnu apmācībā un kur skolotājus vieno nevis viņu mācītais priekšmets, bet bērns, kuru viņi kopīgi apmāca.
“Dzīve mums ir komplekss process, tur nav ne ķīmijas, ne fizikas, ne bioloģijas atsevišķi, bet viss ir kopā, un mēs mēģinām šādā veidā kaut ko darīt lietas labā kompetenču jomā,” saka Ilze Cīrule.
Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis stāsta: “Lai to darītu, kolēģiem ir vairāk jāplāno kopā, bet pats galvenais, lai būtu kompetenču pieejā balstīta izglītība, tās patiešām ir revolucionāras pārmaiņas, jo mēs fokusā neturam mācību priekšmetu, bet skolēnu. Un mēs meklējam skolēna progresu.”
Strādāt pa jaunām visiem būs jāsāk 2023.gadā
Valsts izglītības satura centrs (VISC) gada sākumā iesniedza apstiprināšanai 14 miljonus vērto projektu, lai lielajām pārmaiņām saņemtu Eiropas fondu finansējumu. Gandrīz pusgadu projektu vērtēja, tad neprecizitāšu dēļ to noraidīja. Uzlabotais projekts iesniegts atkārtoti, un, pēc neoficiālas informācijas, šonedēļ tas beidzot apstiprināts.
Lai arī saskaņošanas laikā pazaudēts teju gads no plānotā sagatavošanās laika, ierēdņi mierina, ka zemē tas neesot nomests un pārmaiņas nebūs sasteigtas. Un nav atlikta iecere nākamgad 80 skolās izmēģināt jaunā satura pieeju.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka tās būs dažādas skolas no visas Latvijas - lielas, mazas, sākumskolas, vidusskolas, lai būtu iespējami lielāka dažādība, kā arī ilgtspēja.
2018.gada rudenī pa jaunam jāstrādā jau visām pirmajām un ceturtajām klasēm. Pēc tam katru gadu pievienos vēl pa divām klašu grupām, līdz 2023.gadā būs nomainīts saturs visām klasēm, izstrādāti mācību līdzekļi un mainīsies arī eksāmenu darbi.
Lai to izdarītu, apmācīs 6000 pedagogu, tam tērēs aptuveni pusi no paredzētās summas, kā arī radīs 83 mācību materiālus, tai skaitā – bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču viens no grūtāk pārkāpjamajiem sliekšņiem varētu būt ekspertu un zināšanu apjoms.
Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone norāda, ka jautājums ir par to, “vai pietiks zināšanu skolas vadības līmenī izvirzīt šos konkrētos mērāmos mērķus, būvēt šo mācīšanās sistēmu un uzbūvēt cita veida skolas darbošanās modeli”.
“Vai pietiks šo zināšanu valstī kopumā, jo tradicionāli resurss tiek vairāk novirzīts uz dzelžiem,” saka Namsone.
Amatpersonas sola, ka šis ir ilgtermiņa plāns, kas turpināsies arī pēc šim Eiropas Sociālā fonda projektam atvēlētā laika.
“Sistēma būs uzlikta uz pamatiem,” saka IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.
Jau izskanējušie priekšlikumi par atteikšanos no mājasdarbiem vai skolas uzsākšanu sešu gadu vecumā ir vien dažas no pārmaiņām, ko nes sev līdzi jaunā skološanās sistēma.
