Tā redaktore uzskata – gan pati pašvaldības avīze, gan reklāmas laukumi tajā tiek tirgoti par dempinga cenām, tā atņemot peļņu “Bauskas Dzīvei”. Pēdējo nedēļu laikā konflikts starp mediju un pašvaldību krietni samilzis, iesaistot aizvien vairāk institūciju
“Iecavas Ziņās” ir raksti gan par pašvaldības lēmumiem, gan dažādiem sabiedriskiem pasākumiem. Daļu satura tapinājuši sabiedrisko attiecību speciālisti, bet redkolēģijā ir arī domes vadītājs. Izdevums maksā 21 eirocentu, bet reklāmas laukums ir pat trīsreiz lētāks nekā Zemgales reģiona laikrakstos. Tas atņem ienākumus neatkarīgiem medijiem, tādēļ “Bauskas Dzīve” vērsīsies tiesā ar prasību, lai Iecavas pašvaldības avīze pārtrauc publicēt reklāmas, sludinājumus un žurnālistikas stila rakstus, kas neattiecas uz pašvaldības funkcijām.
Viņu pusē ir arī Latvijas Žurnālistu asociācija. Tāpat pašvaldībai nosūtītajā pirmstiesas vēstulē “Bauskas Dzīve” prasa nekavējoties atlīdzināt radītos zaudējumus. Pašvaldības vadītājs prasību uzskata par ekonomiski nepamatotu, uztvēris kā izspiešanas mēģinājumu un vērsies policijā ar lūgumu vērtēt vajadzību sākt kriminālprocesu. Žurnālistu asociācija šo soli vērtē kā zināšanu trūkumu par demokrātiju.
Pēc šādas rīcības Latvijas Žurnālistu asociācija arī prasījusi, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vērtē Iecavas novada domes priekšsēdētāja atbilstību amatam. Pats priekšsēdētājs Jānis Pelsis gan saka, ka šī prasība viņā neizraisot nekādas emocijas.
“Lai vēršas. Lai vērtē. Mēs neko neesam noziegušies. Neko sliktu neesam izdarījuši. Un likums ir mūsu pusē. Viennozīmīgi,” pārliecināts Pelsis.
“Visi normatīvie akti saka, ka var pašvaldība izdot savus laikrakstus. Un mēs savu laikrakstu izdodam jau 20 gadus, pat vairāk,” savu pārliecību pamato domes priekšsēdis.
Citās domās ir “Bauskas Dzīves” juridiskie konsultanti. Fakts, ka pašvaldības avīzes ļauj reģistrēt Masu informācijas līdzekļu reģistrā, no likuma viedokļa esot kļūda, uzskata zvērināts advokāts, laikraksta “Bauskas Dzīve” juridiskais konsultants Andris Tauriņš.
“Valsts pārvaldei, kuras sastāvā ir arī pašvaldība, nav tiesību nodarboties ar preses izdevumu izdošanu, un tādējādi uzskatām, ka likuma interpretācijai jābūt tādai, ka preses funkcijas ir jāatstāj brīviem medijiem, savukārt pašvaldībai ir jādara tas, ko likums pēc mērķa un jēgas uzliek viņiem par pienākumu,” norāda Tauriņš.
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) uzreiz nesteigsies vērtēt Iecavas pašvaldības vadītāja atbilstību amatam.
“Pašvaldības vadītājam ir tiesības vērsties policijā un darīt citas darbības, bet neapšaubāmi šo Žurnālistu asociācijas vēstuli ņemsim vērā, atbilstoši likumdošanai arī prasīsim informāciju no pašvaldības vadītāja, kas ir bijis par pamatu, kāpēc tas ticis darīts,” saka Gerhards.
Taču problēma ir daudz dziļāka par šo vienu strīdu. Līdzīgā situācijā ir arī citi reģionālie laikraksti. Šobrīd Kultūras ministrijā ir darba grupa, kurā par to, ko savos izdevumos drīkst publicēt pašvaldības, šķēpus lauž žurnālistu un pašvaldību pārstāvji. Nosprausts, ka līdz aprīļa beigām pie risinājuma jānonāk.
