Pirmais modelis paredz, ka skolotājiem nekas nemainītos, būtu tikai sarežģīti koeficienti, ar kuriem aprēķinātu naudas piešķiršanu pašvaldībai pedagogu darba apmaksai, Latvijas Radio atzina Jansone.
Lai gan otrais modelis būtu pieņemamāks, tajā joprojām ir daudz neskaidrību. Līdz šim skolotāji saprata, ka otrais modelis paredz, ka valsts maksā par 40 darba stundām nedēļām, no kurām 36 stundas pedagogi pavada skolā un - vai nu saskaņā ar līgumu, vai valdības noteikumiem - ir noteikts, cik no tām ir kontaktstundas un cik ir laika citiem darbiem.
Tagad komisijas sēdē skolotāji secināja, ka šis modelis nozīmē kaut ko citu, „tad mums jādomā, jāskaidrojas ar ministriju”, turklāt otrais modelis prasa papildu finansējumu, norādīja Jansone.
Komisijas sēdē diskutējot par jauno pedagogu atalgojuma modeli, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS) atzina, ka pašreizējais princips „Nauda seko skolēnam” un pedagogu algas aprēķins, kas neatspoguļo patiesi padarīto darbu, grauj priekšstatu, kas ir pedagogs, informēja Saeimas Preses dienests.
„Skolotājam ir ne tikai jāstāv klases priekšā, bet maksimāli jāatbalsta un jāpalīdz skolēniem. Pašlaik pedagogiem nav skaidrs, par ko viņiem maksā - vai ir jālabo skolēnu darbi, jāveic audzinošais darbs, pašiem ir jāpilnveidojas vai nav. Tādēļ svarīgi atcerēties - nav jēgas veikt reformas reformu dēļ. Jaunajam darba samaksas modelim jārisina visas šīs problēmas,” akcentēja Reizniece-Ozola.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa strādā pie diviem iespējamajiem pedagogu atalgojuma modeļiem. Viens no tiem paredz pilnveidot principu „Nauda seko skolēnam”, nosakot lielāku atbalstu mazajām skolām. Savukārt otrs modelis paredz pāreju uz pilna laika slodzes aprēķinu un pedagogu darba pienākumu noteikšanu darba līgumā un amata aprakstā, deputātus informēja IZM pārstāvji.
Komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka par abiem modeļiem vēl ir daudz neatbildētu jautājumu. Jauno pedagogu atalgojuma modeli plāno ieviest nākamā gada 1.septembrī. Deputāti neguva skaidru atbildi, kā ministrija plāno īstenot jauno modeli jau nākamgad, ja papildu finansējumu pedagogu atalgojumam plānots prasīt tikai 2016. vai 2017.gada valsts budžeta projektā.
Tāpat rodas pretruna starp ministrijas plānu ieviest jauno atalgojuma modeli jau nākamgad un izteikumiem, ka skolām un pašvaldībām nekas nākamo divu gadu laikā nemainīsies, akcentēja komisijas priekšsēdētāja.
Arī pašvaldībām un skolām nav skaidrs, kurā brīdī tām būs jāpārkārto sava darbība un kam gatavoties, ministrijas pārstāvju uzmanību vērsa Reizniece-Ozola, aicinot ministriju kliedēt bažas laikus, jo jau 1.oktobrī plānots sākt abus atalgojuma modeļus izmēģināt virtuāli jeb aprobēt 25 skolās. Komisijas vadītāja vērsa ministrijas uzmanību uz saspringto laika grafiku un aicināja turpināt aktīvas diskusijas, uzklausot visus partnerus.
Cik daudz un kādā laika ietvarā būs nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojuma celšanai, varēs pateikt tikai pēc abu modeļu aprobēšanas, skaidroja IZM pārstāvji. Darba grupa strādā arī pie pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika, un to paredzēts saistīt ar pedagogu vidējo atalgojumu Eiropas Savienībā.
Jau ziņots, ka maija nogalē IZM prezentēja divus jaunos iespējamos pedagogu darba samaksas modeļus. Viens no tiem ir pašreizējā modeļa „Nauda seko skolēnam” uzlabota versija, kurā notiktu novadu diferenciācija, lai mazinātu samaksas atšķirības. Tomēr daudz lielāku pedagogu uzmanību izpelnījās pilna laika darba slodzes modelis, kas vienā slodzē ietvertu gan kontaktstundas ar skolēniem, gan pedagoga tā saucamo pēcstundu darbu.
Savukārt maija vidū skolotāju protesta pulcējās vairāki tūkstoši pedagogu, pieprasot skaidrību par algas palielināšanu nākamajā gadā, ko iepriekš apsolīja valdība.
