Novada domes ceturtdienas ārkārtas sēdē pilsētiņas iegādi atbalstīja 14 deputāti, vienam deputātam atturoties, informēja pašvaldība.
Tā kā no īpašuma iegādes jau vairākkārt bija atteikušies atkārtoto izsoļu uzvarētāji, Skrundas novada pašvaldība kā nekustamā īpašuma parāda piedzinēja no zvērinātās tiesu izpildītājas Ineses Božes saņēma vēstuli ar ierosinājumu nekustamo īpašumu “Mežaine” paturēt pašvaldībai.
Izvērtējot lietas apstākļus un pašvaldības finanšu līdzekļus, Skrundas novada dome piekritusi iegādāties nekustamo īpašumu par iepriekš noteikto izsoles sākumcenu – 12 000 eiro. "Ja mums ir šis īpašums, varam lemt paši, ko darīt, lai šis gabals - 45 hektāri - būtu sakārtots. Tā ir daļa no mūsu zemes," norāda Skrundas novada pašvaldības vadītāja Loreta Robežniece.
Piedāvājumus nekustamā īpašuma “Mežaine” attīstības virzieniem un veicamajiem darbiem šobrīd uzticēts izvirzīt Skrundas novada domes attīstības komitejai. Iecerēts, ka nekustamā īpašuma infrastruktūra un atrašanās vieta ļaus to piedāvāt kā resursu uzņēmējdarbības attīstīšanai – gan ražošanas teritoriju attīstībai, gan tūrisma objektu izveidei, gan citiem saimnieciskās darbības veidiem.
Lai pilnībā sakārtotu teritoriju, esot vairāki varianti – viens no tiem – meklēt Eiropas Savienības finansējumu degradētajām militārajām teritorijām. Spriests arī par vēl vienu iespēju. "Sadalot pilsētiņu pa mājām - pa vienai, pa divām - katru gadu nelielā izsolītē uz nomas tiesībām uz demontāžu," saka Skrundas novada deputāts Ivars Grundmanis.
Robežniece Latvijas Radio programmā "Pēcpusdiena" norādīja, ka pašvaldībai ir 12 000 eiro brīvu līdzekļu. Līdzšinējais īpašnieks nav interesējies nedz par teritoriju, nedz par uzkrātajiem parādiem.
Viņa norādīja, ka tuvākie plāni paredz teritorijas norobežošanu, lai pārtrauktu cilvēku pārvietošanos tajā. „Mūsu pirmais uzdevums ir sakārtot to – teritorijā ir samesti koki, aizbarikādēti ceļi. (..) Teritorija ir bīstama cilvēkiem,” saka Robežniece.
Pašvaldība ir gatava sarunām ar uzņēmējiem par to, kā sakārtot teritoriju. Viņa atzīst, ka viens no veiksmīgākajiem sadarbības modeļiem būtu, ja teritorijā darbotos viens uzņēmums, attīstot tajā ražošanu.
Nekustamā īpašuma tirgus eksperts Māris Laukkalējs programmā "Pēcpusdiena" atzīst, ka pašvaldība rīkojusies pareizi, pati uzņemoties tās sakārtošanu. Tomēr nākotnē vienīgais veids, kā attīstīt teritoriju, ir nodot to ražotājiem. Tiesa, daļa no ēkām, kas atrodas Skrundas pilsētiņā, ir avārijas stāvoklī. Tas nozīmē, ka vēl būs jāiegulda līdzekļi to nojaukšanā. Tāpat ir pieļaujams, ka daļa no ēkām varētu kļūt, piemēram, par pansionātiem. Taču galvenie, potenciālie teritorijas apsaimniekotāji varētu būt uzņēmēji – ražotāji.
Viņš atzīst, ka 12 000 eiro par 45 hektāriem ir adekvāta summa. „Es nedomāju, ka tas ir daudz,” vērtē Laukkalējs.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs atbalsta darījumu.
„Pirkums ir ļoti gudrs un uz nākotni vērsts. (..) Tur ir pietiekoši laba infrastruktūra, kas ir pievilkta šim objektam. Tā ir tikai jāsakārto. Teritorija ir droša. Trakāk būtu, ja uzņēmēji to izmantotu citiem mērķiem, tostarp nekomerciāliem,” raidījumā "Pēcpusdiena" norāda Kronbergs.
Viņš arī piebilst, ka Skrunda līdz šim bija caurbraucama pilsēta ceļā uz Liepāju vai Rīgu. Tagad arī pati Skrunda varētu kļūt par nozīmīgāku punktu.
Jau ziņots, ka „riņķa dancis” ap Skrundas kara pilsētiņu turpinājās jau vairākus gadus. Pērn decembrī par nenotikušu tika atzīta 6.novembrī notikusī izsole. Tajā visaugstāko summu - 82 800 eiro - par šo īpašumu solīja SIA "Kurzemes nekustamie īpašumi", tomēr mēneša laikā nesamaksāja solīto.
Tādējādi īpašums joprojām pieder Krievijas pilsoņiem - SIA „Iniciatīva Eiropa”, kas pilsētiņu nosolīja pirms četriem gadiem, līdz galam nenorēķinoties ar Privatizācijas aģentūru. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa parāds Skrundas novada pašvaldībai tikai turpināja pieaugt.
Skrundas kara pilsētiņu Krievijas militārpersonas atstāja 1999.gadā. Tikai pēc 11 gadiem to beidzot izdevās pārdot par 170 000 latu Krievijas pilsonim piederošam uzņēmumam "Iniciatīva Eiropa". Tomēr cerības, ka beidzot šai postā slīgstošajā teritorijā kaut kas tiks darīts un Skrundas novada pašvaldība tiks pie nekustamā īpašuma nodokļa, bija īsas. Pēdējo reizi nodokļus uzņēmums pašvaldībai samaksāja 2012.gada aprīlī.
