Rēzekniete Poļina dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kura ik ziemu tiek apsildīta, izmantojot krāsns apkuri. Lai arī līgumā ar namu apsaimniekotāju ir norādīts, ka tas pēc pieprasījuma veic dūmvadu tīrīšanu un nepieciešamos remontdarbus, viņu mājā tas neesot darīts jau vairākus gadus. “Es dzīvoju sociālajā mājā, namu apsaimniekotājs bija atbraucis, es prasīju, lai sataisa man krāsni, viņi neko netaisīja, teica - maksājiet par māju. Par ko te maksāt? Es te dzīvoju piekto gadu, un neviens neko nav tīrījis,” stāsta Poļina.
Ugunsdzēsēji dūmvadu tīrīšanai iesaka pieaicināt sertificētus skursteņslauķus. Pēc ilgākas meklēšanas dažus šādu pakalpojumu sniedzēju kontaktus Latgales reģionā izdodas atrast vietējo laikrakstu sludinājumos un internetā. Jāatzīst - neviens no viņiem nav sertificēts, tomēr, kā atzīst uzrunātie viensētu īpašnieki - pakalpojuma sniedzēja sertifikāts nav pirmais, kam tiek pievērsta uzmanība – galvenais, lai darbs izdarīts un cena pieņemama. Turklāt arī likuma jaunā redakcija no šā gada septembra viensētās to atļauj darīt pašiem bez sertificēta skursteņslauķa klātbūtnes. Rēzeknietis Aleksandrs stāsta, ka dūmvadus viņš mājai tīra katru gadu: “Parasti vēršos pie paziņām - es vienkārši nekur neredzu reklāmu, tā varētu zvanīt arī īstam meistaram. Ja netīrītu, tad jau var aizdegties un nodegt arī māja, tāpēc jātīra ir obligāti.”
Latgales reģionā šobrīd darbojas vien pieci no kopumā 67 Latvijā sertificētajiem skursteņslauķiem, tostarp arī Aleksejs Poddobņikovs. Viņš atzīst - lielās konkurences dēļ darba neesot daudz, turklāt nesertificētie tīrītāji dempingo cenas un naskāk reklamējas. Aleksejs jau vairāk nekā 20 gadus skursteņslauķa pakalpojumus veic kā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības pārstāvis.
Parasti viņam zvana vai nu pastāvīgie klienti, vai arī gadījumos, kad paši māju saimnieki vairs netiek galā. Tā rīkojoties arī namu apsaimniekotāji. Aleksejs uzsver - dūmenis jātīra vismaz divas reizes gadā un tam nepieciešamas iemaņas:
“Divas reizes, tas ir pat maz. Kas kādus materiālus izmanto kurināšanai; īpaši jau, ja izmanto mitrus atgriezumus no zāģētavām, kur ir arī daudz sveķu, un līdz ar to skurstenis ātri piesārņojas. Turklāt ar šiem lētajiem materiāliem apkurina galvenokārt privātmājas. Lai tīrītu skursteni, ir nepieciešamas zināšanas, es pat nerunāju par formu un inventāru. Tīri praktiskas iemaņas.”
Lai arī dūmvadu tīrīšanas biežums un noteikumi atrunāti likumā, tā, piemēram, ka daudzdzīvokļu māju dūmeņus var apkalpot vien sertificēts meistars, apvaicājot vairākus Latgalē strādājošos namu apsaimniekotājus, jāsecina - tīrīšanu nereti veic pašu darbinieki un labi ja vienreiz gadā. Pirms tam, protams, ar attiecīgām līgumattiecībām šo pienākumu atstājot uz dzīvokļa saimnieka pleciem.
“Katrā mājā ir vai nu ventilācijas, vai dūmvadi. Un tāda kompleksa risinājuma, ka mēs ejam un tagad visu darām, mums nav. Pie apsekošanas pievēršam uzmanību ārējam skatam, bet vienalga ir tā problēma, ka mēs nevaram ienākt dzīvoklī un paskatīties visu no A līdz Z, un tas ir ļoti darbietilpīgi. Es domāju, ka neviens namu apsaimniekotājs to nedara,” savu pozīciju skaidro uzņēmuma “Rēzeknes namsaimnieks” vadītājs Vjačeslavs Spičs.
Šobrīd dūmvadu un apkures iekārtu stāvoklis valstī no Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta puses tiek kontrolēts vienīgi rakstisku sūdzību saņemšanas gadījumos. Rēzeknes daļas inspektors Oļegs Poskrjobiševs norāda – lai arī papīrus māju īpašnieki var savest kārtībā, katrs sodrēju degšanas gadījums liecina par likuma neievērošanu. “Ja mēs izbraucam un tiek konstatēts fakts, ka dega sodrēji, tad likumā ir rakstīts - administratīvais sods. Fiziskai personai no 30 līdz 280 eiro,” stāsta Oļegs.
Pērn Latvijā skursteņi no sodrējiem aizdegušies teju 400 reizes, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta informācija. Lielākoties šādas uguns nelaimes notikušas viensētās.
