22 gadus vecais Arvīds ir students un uz pusslodzi strādā bārā. “Kamēr man pienāksies atvieglojumi, tikmēr jau viss ir kārtībā. Bet, ja es izdomāšu studēt maģistratūrā, kad šie atvieglojumi uz mani vairs neattieksies, tad es šaubos, ka kāds mani gribēs ņemt darbā uz pusslodzi,” saka Arvīds.
Līdzās ienākuma nodoklim par Arvīdu, tāpat kā par citiem, kuri saņem legālus ienākumus, tiek maksāts arī sociālais nodoklis. No tā maksā vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, bezdarba un citus pabalstus.
No nākamā gada 1.janvāra šīs sociālās iemaksas palielinās – neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā pusslodzi vai vēl mazāk, sociālo nodokli maksās no pilnas minimālās algas.
“Nākamajā gadā tiek paredzēts, ka 75% no noteiktās minimālās algas būs minimālais objekts. 2018.gadā obligāti būs jau 100% jāveic sociālās iemaksas no minimālās algas,” skaidro Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece.
Tas attieksies arī uz mikrouzņēmumiem. Pilnas sociālās iemaksas būs jāveic arī tad, ja cilvēks strādā vairākos darbos uz pusslodzi, tomēr šādos gadījumos notiks sociālo iemaksu summēšana, un pārmaksātais naudas daudzums tiks atmaksāts gan darba devējam, gan ņēmējam.
Tomēr ir izņēmumi, kas varēs maksāt mazāk, piemēram, ja cilvēks atrodas bērna kopšanas, slimības vai bezalgas atvaļinājumā. Vēl dažus nosauc Jana Muižniece: “Ir atvieglotas arī personas ar 1. un 2. grupas invaliditāti, personas, kuras pirmreizēji kļūst par darba ņēmēju (pirmos trīs mēnešus minimālais objekts uz viņiem neattiecas), personas līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās vispārējās, profesionālās augstākās vai speciālās izglītības iestādēs, un notiesātie, kuri tiek nodarbināti brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.”
Tāpat atvieglojumus saņems personas, kuras ir sasniegušas pensionēšanās vecumu vai kurām piešķirta vecuma pensija, kā arī pirmspensijas vecuma darbinieki, kuriem līdz pensijas vecumam palikuši ne vairāk kā pieci gadi un kuri vienu gadu pirms tam bijuši bez darba.
Labklājības ministrs norāda, ka likuma grozījumi ieviesti, lai atturētu darba devējus izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tie mēdz noformēt darbiniekus uz pusslodzi, ceturtdaļslodzi un pārējo maksāt “aploksnē”.
Taču iecerētās izmaiņas var apgrūtināt situāciju tiem, kuri patiešām var strādāt tikai uz pusslodzi vienā darba vietā. Piemēram, Arvīdam un citiem, kuri arī pēc 24 gadu vecuma mācības nav pabeiguši, var tikt atņemta iespēja strādāt nepilnas slodzes darbu. Darba devējs ir tas, kuram būs jātērē vairāk, tādēļ tas, iespējams, vairs nevēlēsies ņemt darbā cilvēku, kas var strādāt tikai pusslodzi.
“Nav tā, ka darba ņēmējam atalgojums samazināsies, viņš saņems tik, cik viņam ir. Jautājums, protams, būs par to, ka, iespējams, daļa no šīm darba vietām tiks likvidētas vai neņems darbā divus cilvēkus uz pusslodzi, ņems vienu uz pilnu slodzi,” stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Viņš uzskata, ka sociālā nodokļa atvieglojumi pienāktos arī 3. grupas invalīdiem un daudzbērnu ģimeņu vecākiem, kuriem bieži vien nav iespējams strādāt pilnas slodzes darbu. Tādā veidā šo cilvēku iespējas strādāt uz pusslodzi netiktu samazinātas vai pat atņemtas.
Lai gan izmaiņas likumā samazina iespēju maksāt aplokšņu algas un paaugstina darbinieku sociālo aizsardzību, tomēr pastāv risks, ka vēl vairāk cilvēku kļūs par bezdarbniekiem.
