Viņa norādīja, ka Zaļo un zemnieku savienība vēlējās piešķirt vairāk naudas reģioniem, kurus tā vada. Tad nu „Vienotība” piekrita šādam kompromisam un arī ieguva lielākus līdzekļus „deputātu kvotās”.
Viņa „deputātu kvotas” vērtēja divējādi. No vienas puses, deputātiem ir tiesības līdzdarboties valsts budžeta veidošanā. Tomēr, no otras puses, 20 miljoni „deputātu kvotās” tika tērēti dažādiem nolūkiem, kas ir ārpus tās sistēmas un kritērijiem, kā izvērtē līdzekļu sadalījumu valsts budžetā. „Mēs nevaram aizliegt deputātiem iesniegt priekšlikumi, un daudzi priekšlikumi ir patiešām normāli. Valdība visu nevar redzēt. (..) Taču 20 miljoni ir daudz par daudz”,” teica Straujuma.
Viņa arī noraidīja apgalvojumu, ka „deputātu kvotu” dēļ ir noņemta nauda vienai vai otrai nozarei.
Turklāt valsts budžets nākamajā gadā „kopumā ir apmierinošs”.
Jau ziņots, ka deputātu kvotu būtība ir vienkārša – pirms valdības izstrādātais valsts budžets nākamajam gadam nonācis Saeimā, koalīcijas partijas vienojas, cik deputāti varēs atvēlēt dažādiem projektiem.
"Deputātu kvotās" sadalīti gandrīz 30 miljoni eiro – lielāka summa nekā iepriekšējos gadus, ko atsevišķas Saeimas opozīcijas partijas skaidroja ar nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
2015.gada decembrī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"" vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt tā dēvēto deputātu kvotu tiesiskumu.
Pēc "Delnas" domām, "deputātu kvotas" ir prettiesiskas un nav pieļaujamas. Kvotu piešķiršana ir necaurskatāma, turklāt nepastāv arī kontroles mehānisms.
KNAB nolēmis vērsties pret tā dēvētajām deputātu kvotām, prasot no parlamentāriešiem vairāk atklātības.
