Straujuma gan norādīja, ka šis ir viņas kā valdības vadītājas, bet ne partijas "Vienotība" vārdā dots solījums, jo partijā par to nav runāts.
Ministru prezidente un NA politiķi bija vienisprātis, ka bēgļu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) būtu jāaptur. Pretējā gadījumā ES pēc dažiem gadiem var aktualizēties jautājums par bēgļu kvotām.
"Es baidos, ka šī bēgļu grupa nebūs vienīgā, un Eiropā var rasties vēlme ar likumu ieviest bēgļu kvotas. Tādēļ mēs strādāsim premjeru līmenī un ar Mogerīni, kas atbild par starptautiskajiem līgumiem, lai šo bēgļu plūsmu apturētu," sacīja Straujuma.
NA pēc premjeres sniegtajām atbildēm atteikusies no nodoma rosināt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā Straujumai būtu jāskaidro ar 250 bēgļu uzņemšanu saistītie jautājumi.
Tomēr NA nav atteikusies no prasības, ka par iespējamo bēgļu uzņemšanu turpmāk būtu jālemj arī parlamentam. Ja tas likumā tiks nostiprināts, tad NA atteiksies no plāniem Satversmes tiesā apstrīdēt valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu.
NA līderis Raivis Dzintars pēc tikšanās ar Straujumu gan norādīja, ka visas atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem par bēgļu uzņemšanu Latvijā nav saņemtas.
Piemēram, kas tiks darīts situācijā, ja kāds no 250 bēgļiem negribēs integrēties Latvijas sabiedrībā. NA vēlas skaidrību šajā jautājumā, lai neveidotos mūsu valstij nelojāla kopiena.
Jāpiebilst, ka NA deleģētie ministri bēgļu uzņemšanu atbalstīja. Taču partija biedri Saeimā grib skaidrojumu no premjeres. „Vai mērķis ir par katru cenu viņus šeit paturēt? Vai tomēr izveidot sistēmu, kas viņiem ļauj doties uz citām valstīm, kur šīs integrācijas problēmas ir mazākas?” pauda Dzintars.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane savukārt akcentēja, ka individuāli tiks vērtēts katrs gadījums. Latvija uzstās, lai jau tās ES valstis, kas pirmās saskaras ar bēgļu plūsmu, izvērtētu migrantus un to, vai viņi bēg no savas mītnes zemes tikai labākas dzīves meklējumos vai tomēr dzīvības draudu dēļ.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Pret to gan iebilst Nacionālā apvienība, kas draudēja šo lēmumu apstrīdēt Satversmes tiesā un paziņoja, ka jautājums par bēgļu uzņemšanu jāizskata Saeimai.
Pēcāk koalīcijas partijas vienojās - ja nākotnē būs plāns uzņemt jaunus bēgļus, tad šis jautājums būs jāskata plašāk – ne tikai valdībā, bet arī parlamentā.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
