Tirgošanos ar ietekmi tā sauktajā oligarhu lietā KNAB saskatījis epizodē, kur Ainārs Šlesers lūdzis Aivara Lemberga atbalstu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanās. Lembergs pats šajā ostā amatus neieņem, taču valdē bija ar viņa ietekmi saistītais Zaļās partijas pārstāvis Viesturs Silenieks. Viņam pēc Lemberga norādījumiem bijis jānobalso par Andri Ameriku (GKR). Par šo balsojumu Brīvostai savukārt bijis jānoslēdz reklāmas līgums ar Lemberga ietekmē esošo "Mediju namu". Tomēr gan toreiz, gan tagad lietā iesaistītās personas KNAB secinājumos likumpārkāpumus nesaskata.
"Mēs esam runājuši pilnībā ar visiem, visiem valdes pārstāvjiem, ir bijusi saruna ar Lembergu, bet tā bija viena no Lembergas varēja nodrošināt vienu balsi, kas neizšķīra," 2011. gada 29.maijā sacīja Šlesers.
"Kas man ko brīnīties? Tas man būs kāds 10 statuss. Tiesāsimies!" pirmdien, 17.augustā teica Lembergs.
Krimināllikuma izpratnē tirgošanās ar ietekmi nozīmē materiālu vērtību vai citu labumu labumu piedāvāšanu, nodošanu vai pieprasīšanu kādai personai, lai tā, izmantojot savu stāvokli, prettiesiski ietekmētu valsts amatpersonas darbību vai lēmuma pieņemšanu. Šāds pants likumā ierakstīts kopš 2002. gada, jo tā paredzēja Eiropas Padomes Pretkorupcijas konvencija. Tomēr šo 13 gadu laikā tiesu prakses ar to praktiski nav. Tāpēc pat juridisko zinātņu ekspertu vidū ir grūti atrast speciālistu, kas būtu to gatavs analizēt. Vairāk šai tēmai pievērsies tiesībzinātnieks un Saeimas deputāts Andrejs Judins. Viņš vērtē, ka nelielā prakse skaidrojama ar izpratnes trūkumu un grūtībām pārkāpumus pierādīt.
"Situācijas var būt ļoti komplicētas. Nav tā, ka viens obligāti atnāca ar naudu, iedeva, otrais saņēma un aizgāja runāt. Tur var būt tā - "Tu man iedevi vienu labumu un tu man iedosi citu labumu!". Un nauda tur varbūt vispār ka skaidra nauda nefigurē," analizē Judins.
Nedz Ģenerālprokuratūrā, nedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā pieredzi īstu nevēlas komentēt, jo nelielā lietu skaita dēļ neesot iespējams izvairīsities no konkretizēšanas, kas izmeklēšanas interešu vārdā neesot pieļaujams
Bez Lemberga KANB šādu pantu piemērojis tikai vienreiz pirms trijiem gadiem un kā zināja stāstīt Judins, tad šī bijusi tā reize, kas arī parādījusi problēmas ar tā piemērošanu.
"Cilvēks strādāja muitā un gribēja tur strādāt arī turpmāk. Viņš atnāca pie viena drauga iedeva viņam tūkstoti latu un lūdza sakārtot lietu tā, lai viņš paliktu savā amatā," gadījumu stāsta Judins.
"Tiesa nesaskatīja, ka šeit ir tirgošanās ar ietekmi. Es nevaru apgalvot, ka argumentācija prokuratūrai bija pareiza. Es nezinu, cik labi prokurors pamatoja apsūdzību. Bet, ja mēs runājam par to fabulu - tur bija noziegums," pauž Saeimas deputāts.
Judins atzīst, ka iespējams daļa problēmu slēpjas neveiksmīgā tulkojumā no Pretkorupcijas konvencijas, kur angliskais "improper way" iztulkots kā prettiesisks veids un tas sarežģī interpretāciju.
"Juristi, kas aizstāv šo interpretāciju, saka: "Kas tur nelikumīgos?" Viņi runā, cilvēki skatās uz prokuratūru un norāda, lai paskaidro, kas te ir prettiesisks. (..) Bet būtībā šeit nevis prokuratūrai jāpierāda, ka saruna bija prettiesiska, jo saruna nav prettiesiska. Ja mēs redzam, ka argumenti ir nevis juridiski, bet lēmums pieņemts ietekmējot, ja juridiskie kritēriji vairs nav nozīmīgi, tad tas ir neatbilstoši likumam, neatbilstoši tiesībām," uzsver Judins.
Viņš gan nedomā, ka tādēļ likums jāmaina. Drīzāk jāveicina tā izpratne un jāiedziļinās, kāds bija mērķis, to pieņemot.
Jau vēstīts, ka pirmdien tā dēvētajā oligarhu lietā Ventspils mēram Aivaram Lembergam (Zaļo un zemnieku savienība) piemērots aizdomās turētā statuss. Viņu tur aizdomās par tirgošanos ar ietekmi.
Tā saucamo oligarhu lietu KNAB sāka 2011.gada pavasarī un tās ietvaros ietvaros notika kratīšanas uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem, par oligarhiem dēvētajiem politiķiem – Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru, un Andri Šķēli.
Aizvadīto četru gadu laikā, vistālāk pavirzījusies izmeklēšana tā dēvētajā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vēlēšanu kukuļošanas epizodē. Tā attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā.
Jau vēstīts, ka aizdomās turētā statuss šajā lietā piemērots arī politiķim Aināram Šleseram. Viņš savu vainu noliedz, norādot, ka statuss viņam gan esot piemērots, bet visi "skaļie" likuma panti "par kukuļdošanu, kukuļņemšanu" no lietas esot pazuduši.
Savukārt šajā lietā izbeigts kriminālprocess pret Rīgas vicemēru Andri Ameriku par kukuļdošanas mēģinājumu.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
