Bijušie Amerikas Savienoto Valstu, Dānijas un Vācijas vēstnieki Latvijā, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, komponists Arturs Maskats ir starp tiem, kas saņēmuši šoruden augstākās – trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Pārējie ordeņa saņēmēji šoreiz ir saistīti ar medicīnu, izglītību un kultūru. Piemēram, aktieri Andris Keišs un Artūrs Skrastiņš, dziedātāja Margarita Vilcāne, fotogrāfs Andrejs Grants, diriģenti Aira Birziņa, Haralds Bārzdiņš un Mārtiņš Klišāns.
Esošo vai bijušo ministru šoreiz sarakstā nav. No Ordeņu kapitula kancleres Karinas Pētersones stāstītā noprotams, ka tā neesot nejaušība.
“Mēs tik tiešām, sanākot jaunā sastāvā, mēģinājām izrunāt visas šaubas, uzlikt tās galdā. Tā bija ļoti vaļsirdīga diskusija. Un mēs tik tiešām nolēmām – tur, kur mums ir pamatotas šaubas, izteikt vai nu noraidījumu vai atlikt lēmuma pieņemšanu, padomāt, papētīt situāciju un vēl aprunāties ar cilvēkiem,” sāsta Pētersones.
Ordeņu kapitula kanclere izskaidro arī to, kā tiek vērtēts, vai cilvēkam piešķirams Triju Zvaigžņu ordenis vai Atzinības krusts. Piemēram, divi aktieri šoruden saņems ordeni, bet Normunds Laizāns – Atzinības krustu. “Katram ordenim ir sava devīze. Un Trīs zvaigžņu ordeņa devīze ir “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”, kamēr Atzinības krusta kā viena no valsts augstākajiem apbalvojumiem devīze ir “Godaprāta cilvēki”. Divi no apbalvotajiem aktieriem ir no saviem kamiešiem iznesuši abu teātru, kur viņi darbojas, repertuāru, un tas bijis ērkšķains ceļš. Kamēr trešajam no viņiem tas bijis profesionāls, godprātīgi savam teātrim un Latvijai, kalpojot un ejot godprātīgo profesionālo ceļu, kas ir augstu novērtēts,” skaidro Pētersone.
Viestura ordeņa otro šķiru ir saņēmis bijušais Valsts robežsardzes priekšnieks, tagad Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs, trešo šķiru – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Oskars Āboliņš.
Savukārt Viestura ordeņa pirmo šķiru ir saņēmis NATO spēku virspavēlnieks Eiropā, ASV ģenerālis Filips Brīdlovs. Tā neesot vien formāla nodeva ģeopolitiskajai situācijai, apgalvo Ordeņu kapitula kanclere.
“Patiešām ģenerāļa Brīdlova ieguldījums tieši Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, viņa ieinteresētība, personīgais devums NATO spēku kaut vai mainīgai klātbūtnei ir ļoti nozīmīgs. Tāpēc šim piešķīrumam absolūti nav formāla protokola rakstura, tas ir pēc būtības. Arī ārvalstu vēstnieki, kam piešķirti valsts augstākie apbalvojumi, - katra no viņiem darbība Latvijā bijis ļoti redzama, ieinteresēta, konkrēta un patiešām apbrīnojama,” stāsta Pētersone.
Ordeņu kapitula kanclere arī aicina apzināties, ka apbalvoto saraksts lielā mērā ir atkarīgs no pašas sabiedrības aktivitātes: “Kapituls tikai lemj. Būtībā visa apbalvoto personību kvalitāte, pirmkārt, ir atkarīga no tā, kādus cilvēkus mēs ieraugām sev blakus, un tad, cik pamatoti ir uzrakstīts pieteikums. Jo dažreiz pieteikumā nevar redzēt to, kādēļ šis cilvēks pelnījis valsts augtsāko apbalvojumu. Aicinu ar redzīgam acīm paraudzīties sev apkārt un ieraudzīt tos cilvēkus, kas būtu pelnījuši. Un rakstot pieteikumu, pamatot to nepieciešamību.”
Valsts augstākie apbalvojumi parasti tiek pasniegti divreiz gadā. Piektdien paziņotajos sarakstos esošie cilvēki ordeņus no Valsts prezidenta rokām saņems 18.novembrī.
