Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments pērnruden nolēma veikt juridisku pētījumu ar šķietami sarežģītu nosaukumu «Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde – īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi». Pētījums saskaņā ar līguma informāciju paveikts divu mēnešu laikā līdz 30.novembrim.
Taču departamentā par pētījumu un tā rezultātiem runāt nevēlas. Uz Latvijas Radio lūgumu iepazīties ar izpētīto departamenta preses pārstāve Lineta Mikša pēc dienu ilgas atbildes gatavošanas atbild e-pastā:
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja dati, pētījuma veikšanai pretendents tika izvēlēts bez atklāta iepirkuma.
Juridisko pakalpojumu līgumiem to pieļauj Publisko iepirkumu likums, uzliekot pienākumu publicēt uzvarētāju. Bet Rīgas dome par juridiskajiem pakalpojumiem uzskata arī pētījumu.
Pilsētas attīstības departaments noteicis, ka pētījumu var veikt tikai viens pretendents – zvērinātu advokātu birojs «Dzanuškāns & partneri». Lai gan citu pretendentu nemaz nav bijis, iepirkuma dokumentos teikts – Dzanuškāna biroja piedāvājums bijis saimnieciski izdevīgākais, iegūstot 86,67 punktus no 100.
Noslēpumainā pētījuma autors Jānis Dzanuškāns ir arī Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks. Taču arī viņš savu veikumu nekomentē, aizbildinoties ar konfidencialitāti: „Es jau noteikti nebūšu tas, kas dalīsies ar informāciju šajā gadījumā. Es neapspriežu uzdevumus, kurus esmu vienojies ar klientu izpildīt.”
Savukārt labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte Inese Voika uzskata, ka pētījuma rezultātam jābūt publiski pieejamam uzreiz pēc naudas pārskaitījuma:
„Sabiedrībai ir pamats uzdot jautājumus par visiem trīs posmiem: kam un kā pasūtīts, cik samaksāja un kur ir rezultāts. Domāju, īpaši ir vērts runāt par to, cik samaksāja un kur ir rezultāts.”
Taču šis gadījums liek domāt – pētījums ir tikai teorētisks, bet maksāts par ko citu. „Man tā summa neliekas adekvāta, ja ir strādājis viens cilvēks divus mēnešus. Tas nozīmē, ka viņš mēnesī ir saņēmis 17 tūkstošus eiro. Un tās ir tās mazās summas, kas padara mūsu sabiedrību nabadzīgu: pa pāris tūkstošiem tur un tur. Pie mums ar iepirkumiem pamanās arī miljonus paņemt.
Šis izskatās pēc tipiskā politbiznesa tādā ziņā, ka ir ārštata padomnieks, kuram nemaksā un kuram atrod veidu, kā samaksāt par ilgāku laiku.
Taču tas nav pieļaujams, ka šādā veidā politbizness pastāv, nesekojot Latvijas likumiem un uzdevumiem, kas valsts pārvaldei jāveic. Tā nav privāta bodīte," komentē Voika.
Šis nav vienīgais pakalpojums, ko Ušakova padomnieks sniedz Rīgas pašvaldībai.
Līdzīgā iepirkumā, kurā pretendentiem nav bijis ļauts pieteikties atklātā konkursā, Dzanuškāna birojs ticis pie gandrīz 50 tūkstošu eiro līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu «Rīgas namu pārvaldniekam».
