Žogs būs viens no kompleksajiem risinājumiem, kā sargāt robežu un mazināt imigrantu iekļūšanu Eiropā. Šogad par nelikumīgu robežas šķērsošanu kopumā aizturēti 15 Vjetnamas pilsoņi un četri personu pārvietotāji. Aizturēšana notika arī trešdien, 16.martā, Liepnas pagastā.
"Šis ir pirmais posms uz Latvijas-Krievijas robežas, tāds, lūk, izskatās - vairāku kilometru garumā, divus metru augsts ar dzeloņstieplēm, un, kā pārbaudām, pietiekoši izturīgs," rāda Valsts robežsardzes pārstāvis Ivars Ruskulis.
Darbs pie žoga izbūves sācies jau pagājušā gada nogalē. Žogs šajā posmā izbūvēts pilnībā, lai gan robežjoslas ierīkošanas vēl nav pabeigta. "Šeit būs tālāk pēdu josla, kas atstāj šķērsošanas pazīmes, arī zonu patruļai ar suni," piebilda Ruskulis.
Kopumā Latvijai ar Krieviju ir 276 kilometrus gara robežjosla, uz tās pa posmiem žoga garums sasniegs 90 kilometrus. Paralēli dažādās robežapsardzības vietās notiek gan žoga izbūve, gan robežjoslas sakārtošana un paplašināšana līdz 12 metriem.
"Protams, tas gan atvieglo robežsargu darbu, gan attur pārkāpējus no nelikumīgas valsts robežšķērsošanas," saka Ruskulis.
Žoga būvniecība Latvijā ir nebijis notikums gan pašiem robežsargiem, gan sabiedrībai kopumā. Jautājot pierobežā dzīvojošajiem, dažus māc šaubas, vai tiešām žogs būs efektīvs veids, kā apturēt imigrantu plūsmu.
"Naudas izķiešana. Varēja jau tāpat to visu plūsmu atregulēt. Tas, kas gribēs, ieies bez visa žoga," uzskata Kārsavas novada iedzīvotāja Irēna.
Šobrīd gan, runājot ar iedzīvotājiem, vairāk ir dzirdams atbalsts žoga būvniecībai. "Viņš ir nepieciešams, tomēr mūsu drošība, tas ir vajadzīgs," teica Kārsavas novada iedzīvotāja Inga.
Līdzīgu viedokli pauž Vita un Valdis no Baltinavas novadas - viņi ir vairāk par žoga būvniecību nekā pret. Viņuprāt, ir jābūt pastiprinātai kontrolei, lai migrantu plūsma mazinātos. "Sevišķi par slimībām ļoti bail, ka neievazā, aprūpē zemā līmenī, paši nevaram dabūt normālu, ļoti bail no vīrusiem," atzina Vita.
Žoga ierīkošana uz robežas sabiedrībā ir radījusi ažiotāžu, tomēr, kā skaidro robežsardzes pārstāvis Ruskulis, žogs ir tikai viens no līdzekļiem, kādā veidā pamazām tiek sakārtota robežjoslas infrastruktūra un uzlabots robežsargu ikdienas darbs. Robežjoslas iekārtošanu plānots turpināt līdz 2019.gadam.
"Ir darāms vēl diezgan daudz, gan vēl purvā ir plāni, kas ir jāizdara; šeit ir uz šobrīdi vislabāk izbūvētais posms," sacīja Ruskulis.
Žogs, lai gan izskatās interesanti, un, iespējams, vairumam būtu tīkams apskates objekts, tomēr plašākai sabiedrībai diemžēl nav pieejams. Piekļuve tam atļauta vien robežsargiem.
