Valdība otrdien, 10.maijā, nolēma pilnvarot labklājības ministru parakstīt Tieslietu ministrijas (TM) kritizēto Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu. Vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO) valdības sēdē prasīja premjeram vērtēt tieslietu ministra Dzintara Rasnača (Nacionālā apvienība) atbilstību amatam.
Parakstot konvenciju, valdība vienojās pievienot īpašu deklarāciju, kurā atrunā konvencijas principu atbilstību Satversmei.
Asas diskusijs starp ministriem
Pirms valdības lēmuma pieņemšanas Rasnačs uzsvēra, ka līdz šim konvenciju ratificējušas 13 valstis, bet parakstījušas 27. Latvijā ir vienīgā, kas to nav veikusi, un, saskaņā ar Tieslietu ministrijas pausto, Latvijai tas nebūtu jādara, jo konvencijas normas nonāk pretrunā ar vairākiem Satversmē ietvertajiem principiem.
Viņš par mītu nosauca uzskatu, ka Latvijā ir ārkārtīgi liels vardarbības līmenis, jo tā nebūt neesot, ja salīdzina ar situāciju citās Eiropas valstīs, kuras turklāt ir parakstījušas šos konvenciju. Ministrs gan atzina - Latvijas rādītāji šajā jomā nav apmierinoši, taču tie parāda, ka konvencija nav brīnumnūjiņa.
Rasnača teikto apšaubīja labklājības ministrs Jāni Reirs ("Vienotība") un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"), norādot, ka Latvijas rādītāji par vardarbību ģimenēs ir augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņi gan piekrita kompromisam – pievienot konvencijai deklarāciju ar īpašu atrunu.
Tieslietu ministrija saņēma kritiku arī par to, ka neesot izpildījusi valdības doto uzdevumu, jo izvērtējums par konvenciju nav saskaņots ar citām ministrijām. Reirs skarbi kritizēja Tieslietu ministrijas pasūtīto juristu atzinumu, jo tas esot nekvalitatīvs, tendenciozs un balstīts uz Krievijas propagandas avotiem. Turklāt šāda TM nostāja sūtot apšaubāmus signālus ģimenēm.
Šī analīze, ko varētu izmantot, lai noformulētu kaut vienu loģisku argumentu, kāpēc nav jāpievienojas konvencijai, parādīja, ka šādu argumentu nav, sacīja Reirs.
Kučinskis pēc sēdes atzina, ka kritiski vērtē Tieslietu ministrijas lēmumu par trīs tūkstošiem eiro pasūtīt konvencijas ietekmes juridisko analīzi, tās autori uzrunājot, balstoties uz viņas sociālajos tīklos pausto viedokli.
"Es neatbalstu un šādu rīcību nosodu, es to varu arī publiski pateikt arī viņam, bez šādas līdzekļu tērēšanas varēja iztikt. Katrā ziņā, es esmu 100 dienās labi iepazinis savu komandu, un nebija ne mazāko šaubu, ne vakar, ne šodien ne rīt, ka mēs pilnvarosim Reira kungu parakstīt," atzina premjers.
Konvencija nav panaceja
Latvijā vardarbība ģimenēs jāizskauž ar vai bez konvencijas – tā starp ministru diskusijām uzsvēra premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), piebilstot, ka neviens demokrātiskai valstij nevar uzspiest ideoloģiju, kuru tā nevēlas.
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons diskusijas, kas uzvirmoja ap Stambulas konvenciju, nodēvēja par "pazušanu tulkojumā", jo Latvija jau iepriekš starptautiski paudusi savu atbalstu šim dokumentam. Tāpēc bez šaubām Latvijai ir jāpievienojas šai konvencijai.
Viņš gan piekrita Rasnača teiktajam, ka neviens tiesību akts nebūs kā panaceja, ja to negrib ievērot. Jansons atzina, ka līdz šim sabiedrībai nav pietiekami daudz skaidroti konvencijas jēdzieni, un tas būtu jādara. Latvijā būtu jāskaidro jēdziens "sociālais dzimums" un jādomā, kā tas ietekmē dzīvi valstī.
Rasnačs pēc sēdes atzina, ka valdības lēmums ir vairāk pozitīvs nekā negatīvs, jo ir iekļauta atruna, "žēl, ka nav tas, ko mēs vēlējāmies, bet tā ir daļa no uzvaras, un es domāju, ne šī, ne nākamā Saeima neratificēs šādu deklarāciju".
NVO gan apšauba, gan atbalsta TM veikumu
Vairākas NVO, kuras valdības sēdē pārstāvēja resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, mudināja ministrus atbalstīt Stambulas konvencijas parakstīšanu un arī ratifikāciju Latvijā.
Tajā pašā laikā Lāce norādīja uz tieslietu ministra Rasnača nostāju un publiskajiem izteicieniem par konvenciju, apšaubot, vai ministram var uzticēties. Viņa vairāku NVO vārdā lūdza premjeru izvērtēt Rasnača atbilstību amatam. Valdības vadītājs gan jau izteicies, ka ministra demisiju nepieprasīs.
Māra Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars Latvijas Radio raidījumam "Pēcpusdiena" norādīja, ka premjera ieskatā šis nav tas gadījums, kad jāprasa ministra demisiju. Pēdējās dienās varēja vērot demokrātisku procesu, ir jautājumi, par kuriem ministriem nav vienprātības.
Var piekrist, ka metodes, kā tika strādāts ar šo konvenciju un tās izpēti, bija interesantas, bet tas nav iemesls demisijas pieprasīšanai, norādīja Vaivars. Viņš atzina, ka pētījums bija vairāk politisks, kas nav pieņemami, un par to varētu būt jautājumi tieslietu ministram, tajā pašā laikā tieslietu ministram ir šobrīd daudz dažādu uzdevumu, pie kuriem būs jāstrādā, un būs regulāri jāatskaitās, un viņa darbu vērtēs.
Lāce, mudinot ministrus atbalstīt Stambulas konvencijas parakstīšanu, atgādināja, ka viņas vadītais centrs diendienā strādā ar sievietēm, kas cietušas no vardarbības. Vardarbības rādītāji Latvijā arvien ir pārlieku augsti, uzsvēra Lāce.
Latvijā salīdzinoši ar citām ES valstīm ir augsts vardarbības rādītājs, bet no vienas puses tas ir pozitīvi, jo parāda, ka sievietes nebaidās vērsties pēc palīdzības. Citur sievietes nevēršas pēc palīdzības, jo zina, ka nekad šo palīdzību nesaņems, sacīja Lāce.
Savukārt desmit citas NVO, no kurām daļa saistītas ar kristīgajām organizācijām, iesniedza valdībai vēstuli, paužot atbalstu Tieslietu ministrijai un ministram Rasnačam un aicinot neatbalstīt un neparakstīt Stambulas konvenciju, jo tā nerisinot vardarbības problēmu pēc būtības.
Organizācijas pauda, ka Latvija un atbildīgās institūcijas vairāku gadu garumā veikušas virkni pasākumu vardarbības mazināšanai ģimenēs, tāpēc nebūtu "atbalstāma šaubas radījuša dokumenta parakstīšana un ratificēšana mūsu valstī".
Arī Ministru kabineta sēdē biedrības "Asociācija Ģimene" pārstāve Elīna Kārkla pauda uzskatu, ka Stambulas konvencija ir balstīta feministiskā skatījumā un tā ir vēršanās pret tēva un mātes lomu ģimenē.
Konvencija balstīta radikālā feminismā, ko pierādot preambula, kura norādīts, ka vīrieši dominē un apgrūtināta sieviešu attīstība. Mēs negribam dzīvot sabiedrībā, kur vīrieši baidās atvērt durvis sievietei, pasniegt roku, izkāpjot no sabiedriskā transporta, sacīja Kārkla.
Savukārt vairāki citi kristīgās konfesijas pārstāvji, tostarp teoloģijas profesori un mācītāji, apliecināja atbalstu Konvencijas mērķiem un nesaskata tajā tendenciozas iezīmes, kas būtu pretrunā ar Satversmi. Tās uzskata, ka Stambulas konvencijā izteiktās vērtības tieši saskan ar kristīgajām vērtībām, un aicina Saeimu to parakstīt un ratificēt.
Konvencija vardarbības novēršanai un apkarošanai
Stambulas konvencija detalizēti atrunā dažādus vardarbības paveidus, uzliekot par pienākumu par tiem paredzēt arī sodus Krimināllikumā. Tāpat konvencijā daudz tiek runāts arī par prevenciju un izglītošanu, lai mazinātu sabiedrībā iesīkstējušos stereotipus, uzsverot, ka vardarbība ģimenē nav pieļaujama. Dokuments paredz radīt dažādus sociālos pakalpojumus, piemēram, atbalsta un krīžu centrus, kā arī bezmaksas palīdzības telefona līniju vardarbības upuriem.
Tāpat konvencija paredz izveidot noteiktu uzraudzības mehānismu, lai mazinātu atšķirības dalībvalstu vardarbības novēršanas un mazināšanas politikā un lai tā pamatotos uz labās prakses piemēram.
Konvencija balstīta atziņā, ka neviena institūcija nevar viena pati atrisināt vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu. Tādēļ konvencija prasa dalībvalstīm ieviest saskaņotu politiku, iesaistot valsts institūcijas, NVO, parlamentus un pašvaldības institūcijas.
Saskaņā ar Stambulas konvencijas 10.pantu, Latvijai vajadzēs norādīt vai izveidot iestādi, kas atbild par to politiku un pasākumiem, kuri paredzēti vardarbības novēršanai un apkarošanai. Šai iestādei būtu jākoordinē datu vākšanu par vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm izplatību. Latvijā par šādu iestādi tiks norādīta Labklājības ministrija.
Pievienojoties konvencijai, valstij nav burtiski jāpārņem visi tās panti savos normatīvajos aktos, jo dalībvalsts var izvēlēties atbilstošākus instrumentus, lai īstenotu konvencijas principus un normas.
Latvijā no vardarbības ģimenē cietušas apmēram 30% sieviešu un bērnu – vairāk, nekā vidēji citās ES valstīs.
Ziņots, ka maija sākumā plašu diskusiju izraisījusi Tieslietu ministrijas pasūtītā juridiskā analīze par Stambulas konvenciju par vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Atzinumā rekomendēts neparakstīt konvenciju pat ar vienpusējas deklarācijas pievienošanu. Minētā ministrijas pasūtītā analīze gan raisījusi juristu kritiku.
