Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Valsts kontroles veiktajā revīzijā “Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva?” konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti.
Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā trūkst normatīvā regulējuma par deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm, norādīts Valsts kontroles paziņojumā medijiem.
Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura galvenā atbildība ir likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumu pārbaudes, tai skaitā pārliecināties, vai amatpersonas neatrodas interešu konflikta situācijā, ir izstrādājis iekšējo normatīvu, saskaņā ar kuru ik gadu pārbauda vidēji 120 deklarācijas. Papildus tam vidēji 1000 valsts amatpersonu deklarācijās norādītie dati tiek izmantoti citās KNAB pārbaudēs.
Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura kompetence ir deklarāciju aizpildīšanas kārtības kontrole, norādīto ziņu patiesumu pārbauda tikai tad, ja saņemts attiecīgs pieprasījums.
Abās iestādēs - KNAB un VID - skaidro, ka tās rīkojas likumā noteikto funkciju ietvaros. Taču gan KNAB, gan VID atzīst, ka izmaiņas ir vajadzīgas. Diskusijas par to notikušas arī līdz šim, taču nav izdevies panākt vienprātību.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: “Savā ziņā veidojas absurda situācija. Latvija ir radījusi vienu no striktākajiem interešu konflikta novēršanas regulējumiem Eiropā. Taču ilgstošā laika periodā, kopš valsts amatpersonu deklarācijas tiek iesniegtas, neesam izveidojuši efektīvus mehānismus deklarācijās norādīto ziņu patiesuma pārbaudei.”
Revidenti norāda arī uz citiem apstākļiem, kas pašreizējās sistēmas ietvaros liedz pilnībā sasniegt likuma mērķi. Piemēram, konstatēts, ka ne visas amatpersonas izpilda deklarēšanās pienākumu. To veicina apstāklis, ka VID nenodrošina sistemātiskas valsts amatpersonu sarakstu pārbaudes. Par nepilnībām liecina arī fakts, ka likums uzliek par pienākumu publiskot tikai sākotnēji iesniegtās amatpersonu deklarācijas.
Likumā noteiktajā termiņā precizētās deklarācijas publiski pieejamā sistēmā neatspoguļojas. Tas nozīmē, ka vairākos gadījumos sabiedrība nesaņem patiesu informāciju par amatpersonas mantisko stāvokli. Valsts kontroles ieskatā likuma prasības formāli tiek pildītas, taču būtu nepieciešama par sistēmas pilnveidi atbildīgo iestāžu un institūciju lielāka ieinteresētība minēto trūkumu novēršanā.
Valsts kontrole atzīst, ka pēdējos gados amatpersonu deklarēšanās sistēma ir attīstījusies tehnoloģiski - deklarācijas tiek aizpildītas elektroniski, kas ir ērti gan deklarāciju iesniedzējiem, gan nodrošina tālāku informācijas apstrādi. Tāpēc nākamais loģiskais solis būtu lielākas uzmanības pievēršana pārējiem faktoriem, kas veicinātu amatpersonu deklarēšanās sistēmas efektivitāti.
“Politikas plānošanas dokumentos netiek analizēta esošā un vēlamā valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmas ietekme interešu konflikta identificēšanā un korupcijas novēršanā. Netiek definēti sasniedzamie rezultatīvie rādītāji, kas ļautu novērtēt sistēmas nozīmīgumu un attīstību, kas var liecināt gan par politiskās gribas trūkumu, gan par likumu piemērojošo iestāžu formālu pieeju. Rezumējot: pašreizējā sistēma pilnībā nenodrošina, ka sabiedrība var būt pārliecināta par deklarācijās norādīto datu patiesumu,” uzsver Krūmiņa.
Taču gan KNAB, ka Valsts ieņēmumu dienestā saka, ka izmaiņas vajadzīgas. "Protams, ka beidzot ir jāatrisina šīs jautājums par patiesuma pārbaudi. 2010. gadā un vēl senāk bija vēlme šo jautājumu sakārtot: bija izveidota darba grupa. Ministru kabinets it kā pieņēma lēmumu, pēc tam šie lēmumi tika atcelti un grozīti un netika līdz galam atrisināti," saka dienesta ģenerāldirektores vietniece Dace Pelēkā.
Jautājums gan iestrēdzis arī pašu iestāžu nevienprātības dēļ, jo runājot par pārmaiņām, tās galveno atbildību mēģinājušas novelt uz otras pleciem, norādot uz savu kapacitātes trūkumu. Sabiedrības par atklātību "Delna" direktors norāda, ka kopsaucējs tomēr būtu jāatrod un sistēma jāsakārto. "Ja mērķtiecīgi paskatāmies uz datiem, kas ir pieejami šajā datu bāze, mēs varam secināt - ir ļoti daudz amatpersonas, kas dzīvo pāri savam līmenim. Jautājums, kāpēc kontrolējošās iestādes nepievērš tam uzmanību. Nav sistēmas! Ja būtu sistēma radīta, ka pie šādiem apstākļiem ir jāiet un jāpārbauda, un jāķer šādi gadījumi ārā, tad, visticamāk, arī uzlaboto," vērtē "Delnas" vadītājs Gundars Jankovs.
Jau vairākus gadus politisko diskusiju līmenī šis jautājums tā arī nav pacelts. Valsts kontrolē cer, ka tas varētu notikt tagad pēc ziņojuma publiskošanas.
