To intervijā piektdienas rītā LTV „Rīta Panorāma” sacīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins. „Mēs skatāmies plašāk – kuri cilvēki divu gadu griezumā varēja novērst šo traģēdiju,” viņš skaidroja.
Vēstīts, ka Zolitūdes traģēdijā pērn bojā gāja 54 cilvēki. Nelaimes izmeklēšana aizvien turpinās un gan policija, gan ģenerālprokuratūra to ir atzinusi par visu laiku apjomīgāko lietu kopš neatkarības atgūšanas.
Grišins uzsvēra, ka jau pašos pirmsākumos un pamatos ēka ir bijusi bīstama.
Šī celtne no paša sākuma savā saknē bija būvēta kā diezgan bīstama,” teica Grišins. Viņš norādīja, ka par savu, iespējams, noziedzīgo darbību vai bezdarbību būs atbildīgas gan fiziskas, gan juridiskas personas, kas varētu būt likušas fiziskām personām rīkoties to interesēs.
Vaicāts, kad policija varētu nosaukt iespējamos vainīgos, viņš izteica iespēju, ka līdz šādam brīdim nav palicis vairāk par mēnesi. Tomēr precīzāku laika posmu viņš negribēja minēt.
Sagrūstot lielveikalam „Maxima”, pirms gada Zolitūdē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Viņu piederīgie piektdienas vakarā atkal pulcēsies Priedaines ielā, lai ar klusuma brīdi pieminētu savus mīļos.
Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad vakarā, cilvēkiem iepērkoties, sagruva Priedaines ielā 20 esošais „Maximas” veikals. Nelaimē dzīvību zaudēja 54 cilvēki, to vidū trīs glābēji. Bez vismaz viena vecāka palika 23 bērni.
Valsts policija aizvien turpina lietas izmeklēšanu, taču sola to pabeigt jau tuvākajā laikā. Tikmēr atbildību neviens nav uzņēmies.
Traģēdija sašūpoja Latvijas sabiedrību. Pēc tās ziedojumi traģēdijas upuru radiniekiem un cietušajiem sasniedza visu laiku lielāko apjomu, kas ziedots kādam konkrētam mērķim.
