Vējonis dod svinīgo solījumu un oficiāli stājas Valsts prezidenta amatā

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidents, uzņemoties amata pienākumus, Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Vējonis uzrunā pēc svinīgā solījuma došanas atzina, ka ir daudz domājis par prezidenta amatu un to, kas jāpaveic prezidentam, un ir sev atradis skaidru atbildi – “svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis valsts attīstību, ka cilvēki ir pārtikušāki, laimīgāki un drošāki nekā tad, kad stājās amatā”.

Viņš pauda, ka ir daudzas lietas, par kurām var lepoties katrs Latvijas patriots, un tie nav tikai izcilības mākslā, zinātnē un sportā, lai gan arī viņi pelnījuši atzinību.

”Es domāju tos daudzos cilvēkus, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem; ārsti, kas glābj citiem dzīvības; skolotāji, kas māca jaunos profesionāļus; uzņēmēji, kas rada darbavietas. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā caur pozitīvu attieksmi, uzmundrinājumu un atzinību – nevis tikai ordeņus un godazīmes kā apliecinājumu jau paveiktajam. Uz šādiem cilvēkiem balstās Latvija un tās nākotne,” sacīja Vējonis.

“Tieši šī ir perspektīva, kurā es redzu savu darbu Valsts prezidenta amatā. Vēlos mudināt padomāt par to, kāda izskatīsies Latvija nākamajā simtgadē; kādus praktiskus darbus mēs varam paveikt, lai mūsu mazbērni būtu lepni šeit dzīvot, strādāt un veidot ģimenes. Tā ir lieta, ko reizēm pazaudējam no skata ikdienas partiju un interešu grupu cīņās – spēja saskatīt būtisko un paliekošo. Dzīvajā dabā svarīgās lietas notiek ilgākā termiņā; no zīles nevar radīt ozolu vienā acumirklī. Tomēr ir svarīgi, lai tā zīle būtu un tai būtu radīti apstākļi attīstībai – tad arī ozols neizpaliks. Arī politikā mums ir jāspēj pieņemt lēmumi ilgākā termiņā. Tie ir lēmumi un reformas, kuru augļus pilnā mērā baudīs tikai mūsu pēcteči,” pauda prezidents.

Vējonis uzsvēra, ka prezidenta darbā svarīga būs stingra politiskā neitralitāte. “Valsts prezidents nav tikai skaista durvju izkārtne. Viņam ir jābūt praktiskam palīgam visiem, kas vēlas strādāt valsts labā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Mums jāspēj cilvēcīgi sarunāties, turoties pie kopīgā un vienojošā – tā vietā, lai pārspīlēti uzsvērtu domstarpības,” sacīja Vējonis.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā bieži mēdz runāt par „sašķeltu” sabiedrību, bet “pašiem pārspīlēt un izcelt sašķeltību, nav nedz gudri, nedz patriotiski”. Paskatīsimies apkārt, un mēs ieraudzīsim daudz lietu, kas vieno mūs visus, sacīja Vējonis.

“Nav šaubu – mums ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam. Mums ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. Taču nav nekādu atšķirīgu „latviešu” un „nelatviešu” veidu, kā art zemi vai sēt labību. Mūsu pretrunas ir jārisina praktiskā, tālredzīgā darbā, nevis skaļos skandālos un ķīviņos,” uzsvēra prezidents.

“Arī toreiz, kad pirms pusotra gada Zolitūdē sabruka lielveikals, nebija svarīgi, kādai tautībai piederēja cietušie un kādai - pašaizliedzīgie glābēji. Bija svarīgi glābt dzīvības, Latvijas cilvēku dzīvības. Tādus piemērus varētu nosaukt daudzus."

"Tāpēc atcerēsimies, ka mīlestība ir spēcīgaka par aizvainojumu un ka piedošana ir spēcīgāka par naidu,” aicināja prezidents. 

Prezidents vēlreiz uzsvēra, ka viņa galvenais darbs ir valsts drošības stiprināšana. Tas ir grūtāks uzdevums, nekā varētu izklausīties; viņš atgādināja, ka pie nacionālās drošības pieder arī katra Latvijas iedzīvotāja drošība par savu dzīvi un savas ģimenes nākotni Latvijā.

“Katrs mazulis, kura vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm, katrs pensionārs, kura bērni citā valstī pelna naudu kredīta nomaksāšanai, katrs jaunietis, kurš jau vidusskolā sapņo, kā brauks strādāt citur, ir mazs robiņš mūsu nacionālajā drošībā,” sacīja prezidents.

Viņš klāstīja, ka ekonomiskajai drošībai “mums vienkārši ir jārūpējas, lai mūsu darbs būtu produktīvāks, lai mēs piesaistītu investīcijas, radītu labi apmaksātas darbavietas”.

“Ir jāizmanto un jāattīsta ar prasmi tās lietas, kas nodrošinās Latvijas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, atbildīgi izturoties pret Latvijas pasakaini skaisto dabu un nodrošinot šīs unikālās vērtības saglabāšanos,” sacīja Vējonis.

Viņš arī sacīja, ka “mums kopīgi jāpanāk, lai Latvijā nevienam neliktos pievilcīgas dažādas greizas un populistiskas idejas, kuras izplata mūsu nelabvēļi, piemēram, par to, ka Latvijas integrācija Rietumu pasaulē un ekonomikā esot neveiksmīga, ka mums tur tikai darot pāri, ka daudz pievilcīgāki esot citi scenāriji un perspektīvas Austrumos”.

“Drošība ir vajadzīga arī mūsu uzņēmējiem. Līdz šim reizēm esam negribot nostādījuši mūsu uzņēmīgākos cilvēkus pret valsti, bieži mainot nodokļu likmes, pieņemot grūti saprotamas normas un likumus. Kā Valsts prezidents es iestāšos pret šādu praksi. Valsts pārvaldei ir jāstrādā saprotami un prognozējami. Katra tās kustība un izmaiņas ir apsveramas un izvērtējamas sadarbībā ar sociālajiem partneriem,” uzsvēra Vējonis.

Viņš aicināja politiķus un ierēdņus aizdomāties – “varbūt tieši šodien politiķu patvaļīgi pieņemtais lēmums apdraudēs kāda uzņēmuma eksistenci, kurš dod darbu un ienākumus daudzām ģimenēm”.

“Visbeidzot, drošība nozīmē arī valsts sociālo atbildību. Aiz finanšu tabulām, aiz budžeta disciplīnas mums ikreiz ir jāsaskata konkrēti cilvēki, to dzīves gājums un vajadzības. Īpaši ir jādomā par tiem, kuriem šodien Latvijā klājas visgrūtāk – pensionāriem, jaunām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,” sacīja Vējonis.

Prezidents arī atzina, ka viņš savā darbā nenošķirs ārpolitiskas un iekšpolitiskas prioritātes un viņa darbu vienmēr “vadīs viens galvenais uzdevums – Latvijas valsts un tās drošības stiprināšana”.

“Es ceru uz labu sadarbību ar visiem Latvijas politiskajiem spēkiem, ciktāl tie ir gatavi valstiskam darbam, un vienmēr rīkošos pēc principa: miers baro, nemiers posta. Vienlaikus es izmantošu ikkatru man Satversmē atvēlēto pilnvaru, lai sekmētu Latvijas valsts un tautas labklājību.  Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem Valsts prezidentam tuvākajos gados būs palīdzēt pārvarēt to „ierakumu mentalitāti”, kas bieži valda mūsu politikā un sabiedrībā,” atzina Vējonis. 

“Latvijas veiksme atkarīga no katra mūsu cilvēka veiksmes,” norādīja Vējonis, uzsverot, ka ir ļoti svarīga attieksme un lepnums par valsti.

Viņš sacīja, ka mēs bieži vien aizmirstam par to, cik gudri un pašaizliedzīgi cilvēki ir mums apkārt. 

Pēc stāšanās Valsts prezidenta amatā Vējonis saņēma valsts augstākos apbalvojumus. Viņš pauda, ka Latvija kā demokrātiska valsts tomēr izvēlējusies saglabāt šo vēsturisko tradīciju. Viņš solīja strādāt godprātīgi kā Valsts prezidents un valsts apbalvojumus piešķirt cilvēkiem, kas to tiešām ir pelnījuši. „Tas būs gods un liela atbildība,” sacīja prezidents.

Tāpat trešdien Vējonis pārņēma Melngalvju nama, kur pašlaik strādā prezidents, atslēgas.

Pēc svinīgā zvēresta nodošanas jaunais Valsts prezidents neformālā gaisotnē Saeimas namā kopā ar ģimeni uzklausīja pirmos padomus no bijušajiem prezidentiem – Gunta Ulmaņa, Vairas Vīķes-Freibergas, Valda Zatlera un Andra Bērziņa.

Pildīt uzrunā izvirzītos mērķus un sekot zvērestam sarunā ar presi jaunajam prezidentam novēlēja arī bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: „Bet galvenokārt es novēlu, lai viņš iemanto tautas cieņu un uzticību, jo mums visiem ir jāstrādā kopā un jābūt vienotiem pasaules priekšā. Prezidents ir valsts galva, tādēļ viņš ir pelnījis mūsu cieņu.”

Inaugurācijas balli Vējonis nerīkos, bet svinīgā pieņemšana Melngalvju namā notiks trijos pēcpusdienā.

Vējoņa pirmo runu prezidenta amatā atzinīgi novērtējuši eksperti, reizē arī izsakot cerību, ka jaunais prezidents pie savām nosauktajām prioritātēm pieturēsies.

Pēc svinīgā zvēresta nodošanas jaunais Valsts prezidents saņēma amatam pienākošos valsts apbalvojumus, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos, bet vēlāk Melngalvju namā simboliski saņēma Rīgas pils atslēgas no sava priekšteča amatā Andra Bērziņa. Inaugurācijas balli Vējonis nerīkoja, tā vietā jau dienas laikā sarīkojot svinīgo pieņemšanu Melngalvju namā. Jau rīt jaunais Valsts prezidents dosies savā pirmajā ārvalstu vizītē uz Igauniju.

Jau ziņots, ka Vējoni prezidenta amatam izvirzīja viņa politiskais spēks – Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Koalīcijai bija divi kandidāti šim amatam – Vējonis un Nacionālās apvienības (NA) atbalstītais jurists Egils Levits.

Vējonis Saeimas vairākuma atbalstu guva pēc vairāk nekā astoņu stundu gara balsojumu cikla, kā vienīgais kandidāts iekļūstot piektajā kārtā. Pēc ceturtās kārtas pēc koalīcijas deputātu lūguma tika izsludināts pusotru stundu garš pārtraukums, kura laikā notika politiķu konsultācijas. Šo konsultāciju laikā Nacionālās apvienības frakcija nolēma, ka neatbalstīs Vējoņa kandidatūru un gatava arī nākamajās vēlēšanās virzīt Levitu, taču ZZS izdevies atrast atbalstu Vējonim.

Opozīcijas partijas “Saskaņas” politiķi apgalvoja, ka neatbalstīja Vējoni, arī NA  un opozīcijas partijas Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai” stāstīja, ka Vējoni neatbalstīja. Tomēr  "par" Vējoni kā prezidentu aizklātās vēlēšanās nobalsoja 55 Saeimas deputāti, "pret" - 42 .

Vējoņa prioritāte prezidenta amatā būs valsts drošība.

Raimonda Vējoņa biogrāfija un politiskā darbība

Pirmais zaļais prezidents Eiropā – tā Raimonda Vējoņa (48) nākotni redz viņa partijas biedri no Latvijas Zaļās partijas. Pirms pusotra gada viņš negaidīti kļuva par aizsardzības ministru, un rādās, ka šajā amatā Vējonis ir kļuvis pārliecinātāks un guvis lielāku cīņassparu.

Lasīt vairāk

Vējoņa uzskati 

Partnerattiecību regulējums: Pamatvērtība ir ģimene, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti, taču būtu gatavs atbalstīt partnerattiecības.

Bēgļi no Ziemeļāfrikas: Neatbalsta bēgļu kvotas, jo kvotēšana nerisina jautājumu.

Tautas vēlēts prezidents: Šo iniciatīvu nevirzīs, jo, viņaprāt, „mēs neesam gatavi šādai prezidenta izvēlei, varam ievēlēt cilvēku, kas populārs, bet ne vienmēr analizējam programmas, ko piedāvā partijas vai cilvēki”.

Prezidenta pilnvaras: Būtu jādod lielākas iespējas valdības veidošanas procesā - iespēja pateikt "jā" vai "nē" par kādiem ministriem. 

Resursi jākoncentrē centros vai jāizkliedē: Sola veidot stratēģiskās analīzes komisiju, kurā būtu eksperti, kas sagatavotu vīziju, kā attīstīt izglītību vai jebkuru citu jomu. Un tad, ņemot vērā šos ekspertu ieteikumus, viņš iniciētu šos risinājumus valdībai vai Saeimai.

Valsts ekonomikas uzlabošana:  Valdība bieži mainot nodokļus, tāpēc prezidentam ir iespēja iejaukties šajā procesā un to nepieļaut.

Termiņuzturēšanās atļaujas:  Programma ir jāturpina, iespējams, pārskatot, ko tieši vēlas piesaistīt un uz kādiem noteikumiem.

Sankcijas pret Krieviju: Ja situācija Ukrainā nemainās uz labo pusi un ja neievēro Minskas 2. vienošanos, tad runāt par sankciju mīkstināšanu ir pāragri. Ja Ukrainas krīze turpinās, varētu domāt par sankciju pastiprināšanu, lai gan Latvijas ekonomiskās interesēs būtu ciešāka ekonomiskā sadarbība.

Krievijas propagandas telekanāli Latvijā: Neatbalsta ideju tos ierobežot. Mūsdienās kaut ko tādu aizliegt nebūtu iespējami un vajadzīgi.

Prioritātes ārpolitikā: Viedoklim jābūt vienotam visām augstākajām amatpersonām. Jāsabalansē Rietumi un Austrumi, lai prezidents būtu pārstāvēts ne tikai Vidusāzijā, bet arī Rietumos. Jāstrādā arī Āzijas virzienā: Ķīna, Japāna, arābu valstis. Viens no pamatuzdevumiem - investīciju piesaistīšana Latvijai. Jāstrādā arī pie tā, lai Latvija pasaulē būtu pazīstama kā zaļākā valsts.

Sabiedrības saliedēšana: Prezidentam ir jābūt starpniekam starp sabiedrību un politiķiem, Valsts prezidenta kanceleja var nākt ar priekšlikumiem, kā atrisināt kādas problēmas. Mazākumtautību komisija varētu nākt un sniegt prezidentam padomus, kas darāms sabiedrības saliedēšanā.

Prezidenta amata kandidāta Vējoņa CV īsumā:

Vējoņa CV audio: 

 

Latvijas valsts pastāvēšanas 97 gados šīs bija 12. prezidenta vēlēšanas. Pirmās notika 1922.gadā, kad prezidenta amatu ieņēma Jānis Čakste.