Projektā iesaistījusies Valsts policija, Ģenerālprokuratūra, Tieslietu ministrija, kā arī vairākas ziemeļvalstis, Vācijas, Rumānija, un pašlaik notiek situācijas izzināšana, kādas var būt vienkāršota procesa formas.
„Pašlaik Latvijā kriminālprocess paredz pietiekami lielu apjomu dokumentu savākšanu, kas pēc būtības nav nepieciešams, lai atzītu personu par vainīgu,” sacīja Ķuzis.
Kā piemēru policijas priekšnieks minēja ziemeļvalstis, kur kriminālprocess par zādzību no veikala ir uz piecām lapaspusēm. Savukārt Latvijā šādā lietā būtu dokumenti uz 50 lapaspusēm.
„Pašlaik kriminālprocess paredz – līdzko ir pamats uzskatīt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, jāsāk kriminālprocess. Tas ir kriminālprocesa obligātuma princips, ko mēs gribam atvērt šobrīd, lai ne visos gadījumos, kad ir pamats uzskatīt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, būtu jāsāk kriminālprocess,” skaidroja Ķuzis.
Tāpat Ķuzis raidījumā apliecināja, ka pēdējie gadi – krīzes laiks – ir ietekmējuši policijas darba kvalitāti, jo daudz policistu ir pametuši darbu. Arī izmeklētāju skaits Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldā ir nepietiekams, lai varētu atšķetināt patiesi sarežģītas lietas.
Tomēr policijas priekšnieks redz, ka "sistēmai ir iestājusies gaisma tuneļa galā”. Policisti tic valdības solījumiem, ka tiks palielināts atalgojums un sociālās garantijas. Policijas attīstības koncepcijas apstiprināšana vēl pirms budžeta ir tam signāls, pauda Ķuzis.
Neīstenojot šīs apņemšanās tuvāko divu gadu laikā, tas draud ar to, ka policija nespēs izpildīt pamata funkcijas – sabiedriskās kārtības nodrošināšanu un noziegumu novēršanu.
„Tas ir politiķu izšķiršanās jautājums, iekšējā drošība ir prioritāte,” norādīja Ķuzis.
