Kučinskis: Belēvičs man meloja
Piektdien, 10.jūnijā, sasauktajā preses konferencē Belēvičs paziņoja par atkāpšanos no amata. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) apstiprināja, ka ir pieņēmis ministra demisijas rakstu.
Viņš žurnālistiem piektdien teica, ka Belēvičs viņam melojis saistībā ar ārstēšanos Latvijas Onkoloģijas centrā. Premjers šādu rīcību nosodīja.
Kučinskis atzina, ka patlaban tiek apzināti kandidāti veselības ministra amatam. Taču Belēviča politiķa karjera ir beigusies, norādīja Kučinskis un piebilda, ka ministra pienākumi uz laiku ir uzticēti satiksmes ministram Uldim Augulim.
Lēmumu par atkāpšanos ministrs esot pieņēmis ceturtdienas, 9.jūnija, vakarā pēc apspriešanās ar partijas biedriem, un par to bija informēts arī premjers.
Belēvičs: Par «kreiso pacientu» kļuvu nejauši
Premjeram ministrs bija atzinies jau ceturtdien vakarā, bet plašākai sabiedrībai melus atklāja piektdien preses konferencē. Tiesa, gan ne uzreiz, jo vispirms atskaitījās par darbiem, ko paveicis, un tikai pēc tam skaidroja savu rīcību saistībā ar meliem.
Attiecībā uz operāciju Latvijas Onkoloģijas centrā Belēvičs skaidroja, ka pirms dažām nedēļām viņš braucis mašīnā un dzirdējis radio aicinājumu pārbaudīt dzimumzīmes, kas pēkšņi ir parādījušās uz ķermeņa.
Tad ministrs lūdzis Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadītāju Anitu Slokenbergu sarunāt tikšanos ar Latvijas Onkoloģijas centra ārstu Viesturu Krūmiņu, kurš aplūkotu viņa dzimumzīmes. Krūmiņš ieteicis dzimumzīmes noņemt.
25.maija agrā rītā Belēvičs bijis centrā, un tur viņam ārsta pārsienamajā telpā dzimumzīmes noņēma. Klāt bijušas divas māsiņas.
Kad Belēvičs vaicājis: „Kā var samaksāt?” sekojusi atbilde: „Nekā. Jūs te neesat bijis!”” Tajā brīdī, pēc Belēviča vārdiem, viņš kļuvis par „kreiso pacientu”.
Belēvičs atzina, ka sākumā centies piesegt Krūmiņu, apgalvojot, ka nav bijis onkoloģiskajā centrā. Taču „mazi meli velk līdz vēl lielākus melus”. „Tāpēc es demisionēju”. „Es atvainojos visiem Latvijas pacientiem. Es atvainojos visiem Latvijas mediķiem,” sacīja Belēvičs, atvainodamies arī par to, ka jau sākumā „nav varējis izpaust visas nianses”.
"Es teicu taisnību vakar premjeram un žurnālistiem, ka par šo KNAB pārbaudi es tiešām priecājos, un KNAB būs iespēja pārliecināties, ka es neapgāju rindu, neapdalīju nevienu pacienu. Tur ir tāda sistēma, kad strādā trešajās maiņās un brīvdienās," sacīja Belēvičs.
Viņš sacīja, ka lūdzis premjeram nepārtraukt KNAB pārbaudi. Piektdienas pēcpusdienā Belēvičs pratināts KNAB.
Pēc pusotru stundu ilgas pratināšanas KNAB, Belēvičs devies prom, žurnālistiem nekādus komentārus nesniedzot.
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) June 10, 2016
Iznācis no KNAB ministrs uzreiz iesēdās ministrijas dienesta automašīnā, kas ar šoferi jau gaidīja pie durvīm, un ātri aizbrauca, nesniedzot nekādus komentārus. Arī KNAB neko nesaka, vienīgi to, ka Belēvičs ir uzklausīts saistībā ar resorisko pārbaudi.
Zināms, ka KNAB prioritārā kārtā sācis pārbaudi par iespējamu dienesta stāvokļa izmantošanu, apejot pacientiem noteikto rindas kārtību Latvijas Onkoloģijas centrā.
Belēvičs preses konferencē uzskaitīja arī virkni darbu, ko savas darbības laikā ir veicis: “Pusotra gada laikā ministra amatā nenogurstoši strādājis.” Viņš arī esot bijis daudziem neērts un nepopulārs ministrs, kurš darbojies daudzās frontes līnijās.
Austrumu slimnīcas vadītāju amati - apdraudēti
Vairāki ārsti jau piektdienas rītā atzinuši - gadījumā, ja pie viņiem ieradīsies KNAB darbinieki, tad atklās situāciju, kāda tā bijusi patiesībā.
Šāda rīcība saistīta ar rindas apiešanu Latvijas Onkoloģijas centrā.
LTV ziņo, ka galvenais ārsts Viesturs Krūmiņs, kurš operēja ministru, atstādināts no amata. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga varētu tikt atstādināta no amata, un šāds liktenis varētu piemeklēt slimnīcas valdes locekli Viesturu Boku.
Paziņojumā medijiem RAKUS norāda, ka Krūmiņš iesniegumā apgalvo, ka 25.maijā tiešām ir ārstējis Belēviču, taču nav paspējis noformēt dokumentus.To viņš bija paredzējis izdarīt pēc ārstniecības pabeigšanas.
Pēc iesnieguma saņemšanas Slokenberga sasaukusi valdes ārkārtas sēdi. "Ņemot vērā to, ka iesniegumā minētā informācija liecina par esošās kārtības kādā tiek reģistrēti un apmaksāti sniegtie pakalpojumi pārkāpumu, valde nolēma ierosināt dienesta izmeklēšanu, lai noskaidrotu notikušā apstākļus," raksta RAKUS. Par galvenā ārsta pienākumu izpildītāju laikā, kamēr ir atstādināts Belēvičs, tiek iecelta līdzšinējā Latvijas Onkoloģijas centra virsārste Baiba Štreinerte.
Aizdomas par rindas apiešanu
Jau vēstīts, ka "Latvijas Avīze" trešdien ziņoja, ka Belēvičs, kurš apņēmies ieguldīt pūles, lai mazinātu garās rindas uz valsts nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, šā gada maijā Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC), iespējams, apgājis rindu, lai viņam tiktu veikta maznozīmīga ķirurģiska operācija.
Ziņas, ka ministrs varētu būt apgājis rindu Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā, lai saņemtu nenozīmīgu operāciju, žurnālisti bija saņēmuši no kāda anonīma ziņotāja. Belēvičs šo informāciju gan sauc par apmelošanu.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ceturtdien, 9.jūnijā, lūdzis Korupcijas novēršanas un atklāšanas biroju (KNAB) pēc iespējas ātrāk izmeklēt veselības ministra Gunta Belēviča (Zaļo un zemnieku savienība) ārstēšanās lietu, kurā pastāv aizdomas, ka ministrs ārstējies Latvijas Onkoloģijas centrā, apejot pacientu rindu. Tikmēr Belēvičs neizslēdz iespēju saistībā ar izskanējušo informāciju tiesāties.
Belēvičs veselības ministrs ir kopš 2014. gada 5.novembra, kad valdībā sāka strādāt toreizējās premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītajā Ministru kabinetā.
Arī iepriekš bijis uzmanības centrā
Iepriekš Belēvičs vairākkārt nonācis sabiedrības uzmanības lokā savu piedāvāto reformu dēļ, kuras gan bieži vien tika nopeltas. Piemēram, ārsti vēl 31.maijā atzina, ka par Belēviča demisijas pieprasījumu lems jūnijā. Ģimenes ārsti bija nemierā ar ministra nespēju piedāvāt, viņuprāt, kvalitatīvu risinājumu pacientu rindu un mediķu algu problēmām.
Savukārt premjers Māris Kučinskis vēl aprīlī mudināja Belēviču raitāk ieviest iecerētās reformas veselības aprūpes sistēmā attiecībā uz ģimenes ārstu darbu, veselības aprūpes pieejamību reģionos, ārstu trūkumu laukos un citām problēmām.
Paša Belēviča attieksme pret problēmām veselības aprūpē gan ir arī pelta. 2016.gada pavasarī viņš sacīja, ka ziņas par samilzušajām problēmām veselības aprūpē, kad mediķi atteica palīdzību sasirgušiem cilvēkiem vai arī pacientiem bija problēmas saņemt medicīnisko palīdzības tās nepieejamības dēļ, ir „preses pīle”. Arī tad premjers sacīja, ka Belēvičam par šiem izteikumiem būtu jāatvainojas.
Tāpat ne reizi vien ir apspriestas Belēviča biznesa intereses farmācijā, kuras viņš kā ministrs, iespējams, ir atbalstījis. Par viņa darbu ne reizi vien ir ieinteresējies gan KNAB, kas pauda, ka interešu konfliktā Belēvičs nonāca, pēc dēla firmas sūdzības saņemšanas lemjot par disciplinārlietu pret vēlāk atlaisto Zāļu valsts aģentūras direktori Ingunu Adoviču. To, ka Belēvičs balansē uz ētikas robežas, atzina arī sabiedrība par atklātību „Delna”.
