Šogad gan pretējo nometņu akcijas tika rīkotas dažādas laikos, lai izvairītos no konfrontācijas.
Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka pēc pasākumiem Rīgas centrā aizturēto cilvēku nav. Ierosināta viena administratīvā lieta par bezpilota lidaparāta izmantošanu, bet vēl vienas administratīvās lietas ierosināšana tiek vērtēta - saistībā ar sievieti leģionāru gājiena priekšgalā.
Latviešu leģionāru piemiņas gājiens no Sv.Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim pulcēja vairākus simtus cilvēku un noritēja netraucēti. Vecrīgā un ap Brīvības pieminekli bija ļoti daudz policistu, kuri gājiena maršrutā izveidoja dzīvo koridoru.
Pieminot leģionārus, pie Brīvības pieminekļa gājiena dalībnieki nolika ziedus un dziedāja patriotiskās dziesmas.
Aptuveni stundu pēc tam savu akciju rīkoja antifašisti, kuri, tērpušies baltos aizsargtērpos ar uzrakstu “”dezinfekcija”, dažas minūtes mazgāja asfaltu pie Brīvības pieminekļa, skaidrojot, ka pēc “brūnā mēra ir nepieciešama dezinfekcija”.
Nopietnas sadursmes pasākumu laikā nenotika, vien dažas asākas vārdu apmaiņas starp cilvēkiem, kuri pulcējušies aiz aizsargbarjerām Brīvības pieminekļa laukumā.
Leģionāru piemiņas dienas pasākumi Rīgā. Teksta tiešraides arhīvs.
Policija un drošības dienesti šim datumam gatavojās, strādāja apstiprinātā režīmā. Šogad drošības iestādes liegušas iebraukt Latvijā vairākiem desmitiem cilvēku, kuri vēlas diskreditēt valsti starptautiskās sabiedrības acīs. Tie ir cilvēki gan no kaimiņvalstīm, gan no citām Eiropas Savienības valstīm, kuri uztur Krievijas kultivēto ideju par fašisma atdzimšanu, atklāja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”).
Savukārt vēsturnieks Ainārs Lerhis LTV “Rīta Panorāma” skaidroja, ka būtiskākā pretruna, kas saistīta ar Latviešu leģionu, ir tas, ka vēl pirms leģiona izveides Vācijas okupācijas vara Latvija veidoja kārtības policijas bataljonus un daļa no tiem vēlāk iesaistījās arī leģionā. Lai gan pats leģions piedalījās tikai kaujas darbībās frontē, policijas bataljonos dienējušie piedalījās arī represijās, apsargāja koncentrācijas nometnes.
Taču atsevišķi cilvēku ieplūšana leģionā nepadara visu leģionu par noziedzniekiem, leģions piedalījās tikai kaujās frontē, norādīja Lerhis.
Kopumā leģionāru piemiņas gājienā piedalījušies apmēram pusotrs tūkstotis cilvēku. Viņu vidū bija arī «Daugavas vanagu» Cēsu vanadžu priekšniece Gundega Pomaskova ar mazbērniem Lauru un Kristeru.
Lielākā uzmanība leģionāru piemiņas dienai pievērsta kopš 1998.gada, kad 16.datums oficiāli tika noteikts par piemiņas dienu – vēlāk statuss atcelts, tomēr tā kļuva par konfrontācijas dienu, ko īpaši naski izmanto Krievija propagandas nolūkos. Dažādas organizācijas 16.marta pasākumiem rezervē un piesaka vietas jau ļoti laicīgi – pat vairākiem gadiem nākotnē.
1998.gadā Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš un Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots piedalās leģionāru atceres pasākumos, 1999.gadā tos pavada jau piketi, bet būtiskākā saķeršanās notiek 2005.gadā - pie Brīvības pieminekļa izceļas nekārtības, kad sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, cenšas nosprostot gājēju pāreju pie "Laimas" pulksteņa, gaidot "Kluba 415" rīkotā leģionāru atceres gājiena dalībniekus. Tie tiek apmētāti ar olām, ir aizturētie.
Nākamajā gadā, lai nepieļautu neko līdzīgu, jau naktī policija iežogo Brīvības pieminekli, laukumu ap pieminekli un teritoriju starp viesnīcu "Roma" un ēstuvi "McDonald's". Kārtības sargu tajā dienā ir vairāk nekā dalībnieku.
