Tā aicina pašus dzīvokļu īpašniekus pieprasīt atmaksāt nepamatoti iekļautos izdevumus un uzsver, ka iedzīvotājiem pašiem ir jāuzņemas iniciatīva savu interešu aizstāvībai.
VK skaidro, ka RNP pārvaldīšanas maksas aprēķināšanai izmanto normatīvajā aktā noteikto formulu. Tomēr iekšējie normatīvie akti ir tik vispārīgi un nekonkrēti, ka pieļauj dažādi interpretēt gan datu avotus, gan laika periodos un prognožu pieņēmumus, kas ietverti pārvaldīšanas maksas aprēķina formulā.
Tādējādi pērnā gada aprēķins nav salīdzināms ar faktiskajiem izdevumiem.
Kontrole konstatējusi, ka dzīvokļu īpašnieki, maksājot par sava īpašuma pārvaldīšanu, ir seguši gandrīz visus RNP izdevumus, kas radušies par māju pārvaldīšanu nesaistītiem izdevumiem.
Pārvaldīšanas maksā ir iekļauti ne tikai nepamatoti un nelietderīgi izdevumi, bet arī izdevumi, kurus revidenti raksturo kā nelikumīgus un neefektīvus. Piemēram, pārvaldīšanas maksā iekļauti izdevumi par, iespējams, fiktīvi nodarbinātām 13 personām, kurām atlīdzībā šogad un pērn samaksāti vairāk nekā 190 000 eiro. Par šiem pārkāpumiem VK jau vērsusies prokuratūrā. Tāpat dzīvokļu īpašnieki apmaksājuši pabalstus darbiniekiem, kas aizgājuši no darba RNP.
„RNP, tikai viņiem zināmu iemeslu dēļ, ir izveidota sistēma, kad reālie izdevumi nav salīdzināmi ar faktiskajiem (..) Ir konstatēti gadījumi, ka vieni un tie paši izdevumi ir ierakstīti dažādās kategorijās, tādējādi mākslīgi palielinot faktiskos izdevumus,” saka Valsts Kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes faktiskie izdevumi, kā arī izdevumi par zāles pļaušanas pakalpojumiem nav pamatoti ar atbilstošiem dokumentiem, kas apliecinātu veikto darbu apjomu, vai arī attaisnojuma dokumentos uzrādītā informācija ir pretrunīga. Piemēram, remonti notikuši, neizmantojot tiem nepieciešamos materiālus, darbi veikti brīvdienās un svētku dienās, strādājuši cilvēki, kuri vairs nav RNP darbinieki, aktos norādītās darbu stundas būtiski pārsniedz darba laika uzskaites tabulās norādītās stundas, kā arī konstatētas būtiskas zāles pļaušanas platību neatbilstības.
Pārbaudē secināts, ka pārvaldīšanas maksā RNP ir iekļāvis arī apšaubāmas lietderības biznesa pusdienu un reprezentācijas preču rēķinus, kā arī, iespējams, izdevumus par darbinieku privātām vajadzībām izlietoto degvielu. Dzīvokļu īpašniekiem bijis jāsedz arī izdevumi, kas nav saistīti ar pārvaldīšanu, bet ir radušies RNP nolaidīgas rīcības rezultātā.
Revīzijā arī konstatēti būtiski pārkāpumi iepirkumu jomā, tāpēc pastāv iespēja, ka RNP nav izvēlējies izmaksu ziņā efektīvāko un dzīvokļu īpašniekiem ekonomiski izdevīgāko pakalpojuma sniedzēju.
Tāpat dzīvokļu īpašniekiem nav informācijas par izveidotajiem uzkrājumiem. Piemēram, pārskatā par 2014.gadu norādīts, ka avārijas situāciju lokalizēšanai un novēršanai ir izlietoti 1,5 miljoni eiro. Taču revīzijā konstatēts, ka nepilns miljons no šiem līdzekļiem nav izlietots.
Revidenti uzskata, ka RNP ir maldinājis dzīvokļu īpašniekus, jo nav informējis viņus par šāda fonda izveidi, turklāt apzināti pārskatā uzrādījis šos līdzekļus kā izlietotus. Jāpiebilst, ka mājām, kuru iedzīvotāji 2014.gadā atteikušies no RNP pakalpojumiem, uzkrātie finanšu līdzekļi nav atdoti.
Visbeidzot, RNP ir noslēdzis līgumu ar biedrību „Arodbiedrību koordinācijas centrs”. Šī līguma ietvaros koordinācijas centrs pārstāv tikai divas arodbiedrības – LABA un LABA RNP, sedzot biedru atpūtas, kultūras un sporta pasākumu izmaksas, kā arī piešķirot dažādus pabalstus. Pērn RNP centram pārskaitīja 362 000 eiro. Lai gan šie izdevumi nav iekļauti pārvaldīšanas maksā, VK norāda, ka, tikai divu arodbiedrību biedriem dodot iespēju saņemt papildu labumus, tiek klaji pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips.
„Rīgas namu pārvaldnieks” pārmetumus noraida
RNP savukārt dažu Valsts kontroles secinājumus dēvē par „nepamatotiem pieņēmumiem”.
Par atsevišķām konstatētajām problēmām RNP jau informēja iepriekš, ka tās ir attiecināmas uz nozari kopumā, tai skaitā remonta darbu un avārijas situāciju novēršanas finansēšanu no uzņēmuma paša līdzekļiem, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
RNP norāda, ka revīzija nebija pietiekami detalizēta, piemēram, zaļās zonas platību precizējumi vērtēti 9 dzīvojamās mājās, kārtējo remontdarbu un tehniskās apkopes izdevumi 3 mājās, 10 sētnieku darbs 5 dzīvojamās mājās, analizēti 52 darba norīkojumi. RNP uzskata, ka revidējamais izlases apjoms un revīzijai atvēlētais laiks nav bijuši pietiekami un atbilstoši, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus, kas būtu attiecināmi uz uzņēmuma darbību kopumā.
RNP uzsvēra, ka uzņēmums apsaimnieko 4570 ēkas ar kopējo platību 8,4 miljonus kvadrātmetri, gada laikā RNP tiek doti 114 365 darba norīkojumi. Līdz ar to revīzijā iekļauto māju skaits, kas visticamāk izvēlētas pēc iedzīvotāju sūdzībām un ir atsevišķas problēmsituāciju mājas, nevar raksturot RNP portfeli un darbību kopumā.
RNP arī pilnībā noraida Valsts kontroles nepamatotus pieņēmumus par darbinieku nelikumīgu nodarbināšanu. Uzņēmums ir informējis VK, ka ar revīzijā minētajiem darbiniekiem bija noslēgti tiesiski darba līgumi. Uzņēmums arī norāda, ka darbinieku skaits uzņēmumā ir samazināts no 3656 darbiniekiem 2013. gadā līdz 2981 darbiniekiem 2015. gadā, kas ir devis gandrīz miljona eiro ietaupījumu gadā personāla izmaksām.
Tāpat RNP atzīmēja VK iezīmēto problēmu ar remontdarbu un avārijas situāciju novēršanas finansēšanu no pārvaldnieka citas komercdarbības rezultātā gūtiem pašu ieņēmumiem. RNP norādīja, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus no saviem līdzekļiem, un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.
Attiecībā uz transporta izmaksām RNP informēja VK, ka 2014. gadā ir uzsākta uzņēmuma autotransporta aprīkošana ar GPS iekārtām un šobrīd tādas ir uzstādītas jau vairāk kā 73% automašīnu. Tas ļāvis precīzāk kontrolēt un plānot autotransporta izmantošanu, kā rezultātā 2014. gadā degvielas patēriņa samazinājuma rezultātā uzņēmums ietaupījis 12 995 eiro.
“Rīgas namu pārvaldnieka” valdes priekšsēdētājs Ivo Lecis ceturtdien pēcpusdienā sasauktajā preses konferencē pilnībā noraidīja Valsts kontroles aizdomas par fiktīvi nodarbinātām personām. Tāpat Rīgas namu pārvaldnieka vadītājs norādīja, ka jau ir izstrādāts darbības plāns, lai izpildītu 23 Valsts kontroles ieteikumus.
